Katrs no mums dzīvo tikai vienu reizi, bet darba augļi kā mantojums pāriet no paaudzes paaudzē. Mantas pāreju pēc personas nāves citai personai sauc par mantošanu.
Šobrīd ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir tiesības brīvi izvēlēties savas mantas turpmāko likteni. Daudzi cilvēki jau savas dzīves otrajā pusē nopietni sāk domāt par to, kam atstāt savu mantu un kā to labāk izdarīt. Līdz ar to jautājums par mantojuma novēlēšanu un mantošanu ir aktuāls un analīzes vērts visos laikos.
Daudzi cilvēki, kam novēlēts mantojums, bieži nonāk pie secinājuma, ka mantojuma lietu kārtošana ir sarežģīta un laikietilpīga procedūra.
Šī darba mērķis ir atspoguļot publisko testamentu īpatnības Latvijas un citu valstu likumdošanā.
Darba mērķim pakārtoti sekojoši uzdevumi:
1)sniegt ieskatu par testamentārās mantošanas attīstību no pirmsākumiem līdz mūsdienām;
2)izpētīt tiesību aktus, kas attiecas uz publiskiem testamentiem gan Latvijā, gan citās pasaules valstīs;
3)noskaidrot testamentārās mantošanas, līdz ar to arī publisko testamentu, nozīmi un īpatnības;
4)aplūkot un analizēt testatora tiesības un likumā noteiktos ierobežojumus taisot testamentu;
5)atspoguļot publisko testamentu taisīšanas procesuālo kārtību;
6)sniegt nelielu ieskatu par mantojuma pieņemšanu un apstiprināšanu mantojuma tiesībās.
Objekts – publiskais testaments kā viens no testamentārās mantošanas formām.
Priekšmets – publisko testamentu taisīšanas procesuālā kārtība.
Darbs strukturēts četrās nodaļās:
Pirmajā nodaļā apskatīts jautājums par testamentārās mantošanas pirmsākumiem un attīstību.
Otrajā nodaļā tika aprakstīta testamentārās mantošanas nozīme, spēja taisīt testamentu, kā arī testatora brīvas gribas ierobežojumi sastādot testamentu
Trešajā nodaļā ir aprakstīta testamenta taisīšanas procesuālā kārtība
Ceturtā nodaļa tika veltīta mantojuma pieņemšanai un apstiprināšanai mantojuma tiesībās. …