Secinājumi
1. Bakalaura darba ievadā izvirzītā hipotēze „Latvijas Republikas Valsts kontrole ir ieviesusi nacionālajām īpatnībām atbilstošu publiskā ārējā audita modeli, savā darbībā izmantojot visas tā priekšrocības” apstiprinājās. Tomēr LR Valsts kontrole savā darbībā var izmantot citu valstu pozitīvo pieredzi.
2. Valsts augstākās revīzijas iestādes modelis galvenokārt ir atkarīgs no valsts pārvaldes sistēmas, valsts vēsturiskajām tradīcijām un citām īpatnībām. Kaut gan Valsts kontroles likums nosaka, ka LR Valsts kontrole ir koleģiāla iestāde, tā vairāk atbilst Vestminsteras jeb parlamentārajam ārējā audita modelim pēc sava statusa, funkcijām un ziņošanas kārtības Saeimai.
3. Latvijas un Igaunijas augstākās revīzijas iestādes ir līdzīgas pēc organizācijas struktūras un atbilst vienam publiskā ārējā audita modelim. Lai gan minēto iestāžu darbībā ir atšķirības, iestādes ir sasniegušas līdzīgus rezultatīvos rādītājus, kas pierāda to, ka vienam modelim atbilstošās augstākās revīzijas iestādes var būt līdzīgas pēc saviem darbības rezultātiem.
4. Apkopojot LR Valsts kontroles attīstības stratēģijas analīzi, var secināt, ka dažu gadu laikā iestāde ir būtiski uzlabojusi savu darbību, ieviešot labās pārvaldības principus iestādē. Ir ievērojami uzlabojusies revīzijas kvalitāte, ko sekmēja kvalitātes kontroles ieviešana, jaunāko IT pielietošana revīzijās, darbinieku apmācība un revīzijas vadības un plānošanas uzlabošana, kā arī starptautiskā sadarbība ar citām ARI un starptautiskajām organizācijām. Tomēr jāsecina, ka LR Valsts kontrole nepietiekami informē sabiedrību par izmaiņām savā darbībā un uzlabojumiem, līdz ar to sabiedrība nevar pietiekamā līmenī novērtēt iestādes sasniegumus.
5. LR Valsts kontroles un Igaunijas augstākās revīzijas iestādes stratēģijas ir izstrādātas pēc dažādiem principiem. Jāsecina, ka Valsts kontroles stratēģiskie mērķi pārsvarā ir iestādē īstenojamie pasākumi, kas uzlabos revīzijas kvalitāti, efektivitāti un rezultativitāti, darba plānošanu un organizāciju, palielinās darbinieku kompetenci, profesionālo izaugsmi un izglītības līmeni, kā arī veicinās Valsts kontroles sadarbību ar citām iestādēm. Savukārt Igaunijas augstākās revīzijas iestādes stratēģiskais attīstības plāns ietekmē ne vien pašu iestādi, bet valsts pārvaldi kopumā, respektīvi, iestāde veic noteiktas darbības, lai panāktu uzlabojumus kādā noteiktā valsts pārvaldes jomā, piemēram, ierosina normatīvo aktu grozījumus.…
