Darba dzīves kvalitāte ir nozīmīga sociālās politikas joma Eiropas Savienībā. Globalizācijas izaicinājums un sabiedrības strauja novecošana rada spriedzi Eiropas sociālajā modelī. Darbs drošos un veselībai nekaitīgos apstākļos ir ne tikai cilvēciska, bet arī ekonomiska nepieciešamība. Veidojot ikvienas uzņēmējsabiedrības politiku, centrā būtu vēlams izvirzīt cilvēku kā sabiedrības būtisku vērtību ar tam piemītošo raksturu, motivāciju un nosliecēm. Taču darba devēji bieži ignorē faktu, ka straujās ekonomiskās pārmaiņas darba tirgū veicina nodarbinātajiem fizisko un garīgo veselības problēmu rašanos. Darba ņēmēji cieš no stresa un vardarbības darbā. Tas nozīmē, ka jautājumiem par attiecībām starp indivīdu un vidi, kurā cilvēks strādā, un savstarpējai cieņai darbvietās jākļūst par darba devēju un darba ņēmēju vadošu darbības virzienu. Daudzveidīga sadarbība darba dzīves kvalitātes uzlabošanā, sākot no risku novērtēšanas darbvietās līdz strādājošo rehabilitācijai, ikviena partnera atsaucība šo aktuālo jautājumu risināšanā veicinās vēlamos rezultātus.[1.10]
Darba mērķis ir veikt psihosociālo riska faktoru ietekmes uz sociālās aprūpes centra „Zzz” darbinieku veselību novērtējumu, analīzi un plāna izstrādi šo faktoru novēršanai vai samazināšanai, tādējādi apgūstot praktisko risku novērtēšanas darbu.
Darba uzdevumi ir:
Veikt ar psihosociālo riska faktoru ietekmi uz strādājošiem saistīto izpausmju teorētisko izpēti, izmantojot literatūrā pieejamo informāciju.
Noteikt un aprakstīt psihosociālo risku novērtēšanai izmantojamās metodes.
Veikt praktisko risku novērtēšanu, izmantojot augstāk minētās metodes.
Izdarīt secinājumus, apkopojot praktiskajā risku novērtēšanā iegūto informāciju.
Sniegt praktiskas rekomendācijas atklāto risku novēršanai vai maksimālai samazināšanai.…