Psiholoģiskās gatavības priekšnoteikumi pirmsskolas vecuma bērniem, uzsākot mācības 1.klasē

Strādājot pirmsskolā un sākumskolā, var novērot, ka šī vecuma bērnu psiholoģiskā gatavība skolai ir ļoti dažāda. Tā ir atkarīga ne tikai no bērna lasīt un rakstīt prasmes. Bērnu psiholoģisko gatavību skolai ietekmē gan bērna fiziskās, garīgās, kognitīvās attīstības līmenis, gan arī sociālā un psiholoģiskā vide, kurā viņš uzturas t.i. ģimene, bērnudārzs un daudzi citi faktori. Ir bērni, kuriem skolas gaitu uzsākšana nerada nekādas grūtības, taču tajā pat klasē var būt skolēni, kuri psiholoģiski nav gatavi mācībām. Tas var būtiski ietekmēt bērna sekmes, kā pirmās klases mācību procesā, tā arī turpmākajās klasēs.
Daudzi šī vecuma bērni uzsāk skolas gaitas pāragri, pienācīgi nenobrieduši. Protams, ir iespējams 1. klasi uzsākt arī vēlāk, taču ne visi vecāki vēršas pie psihologa pēc padoma, vai viņu bērns ir pietiekami psiholoģiski nobriedis, var būt vēl būtu viens gads jāpagaida (sevišķi gadījumos, kad bērna gadu maiņa notiek tekošā gada beigās). Novērojumi liecina, ka arī jaunākajā sākumskolas vecumā ( 7 – 8 g. ) nebūt ne visi bērni ir gatavi pavadīt pusi dienas skolas solā.
Domas dalās, kā būtu labāk sagatavot bērnus skolai – bērnudārzā, pilnas dienas grupā, kur bērns pavada visu dienu, vai nepilnas dienas grupā, kurā bērni ir tikai 3,5 h un pārsvarā gadījumu atrodas skolu telpās, bērni paralēli savām mācībām redz notiekošo skolā, pierod pie skolas vides. Protams, pagaidām, vecākiem nav iespēju izvēlēties, kurā no šīm grupām savu bērnu laist, jo pastāv zināmas grūtības ar grupu nokomplektēšanu laukos un, savukārt, Rīgā tās ir pārpildītas. Vecāki ir spiesti pieņemt to variantu, kas tiek piedāvāts.
Šajā darbā centīšos noskaidrot, vai pastāv statistiski nozīmīga atšķirība psiholoģiskās gatavības skolai līmeņos starp 6 – 7 gadu veciem bērniem, kuri apmeklē pilnas un nepilnas dienas pirmsskolas grupas. Tas sniegs atbildi uz jautājumu: kura no šīm apmācības sistēmām veiksmīgāk pilda savu uzdevumu – bērnu sagatavošanu skolai.…