Nobeigums
Izmeklēšanai, ko veic prokuratūras un izziņas iestādes, pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, neskatoties uz to, ka galīgo lēmumu krimināllietas izlemšanā pieņem tiesa, ir būtiska nozīme. Tā, pirmstiesas izmeklēšanas laikā tiek noteiktas – noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes un robežas, nodarījuma kvalifikācija un pierādījumi, kuru robežās pēc tam tiks iztiesāta krimināllieta. Pareiza un pilnīga izziņas iestādes darbība un prokurora uzraudzība pār to, nosaka ātru, pilnīgu, objektīvu un vispusīgu noziedzīga nodarījumu izmeklēšanu, kā arī turpmāk tiesas likumīga, pamatota un taisnīga sprieduma pasludināšanu.
Veicot uzraudzību pār izziņas iestādi, prokurora pienākums ir izvēlēties noteiktu tiesisko līdzekli, lai novērstu konstatēto likumpārkāpumu. Prokuroram ir iespēja izmantot dažādas metodes. Krievijas zinātnieki uzskata, ka pie prokurora uzraudzības tiesiskiem līdzekļiem pieder tikai tie paņēmieni un līdzekļi, kuri tiek paredzēti Prokuratūras likumā, kā arī citos tiesību normu saturošos aktos, ar nosacījumu, ka tie izmantoti tikai prokurora uzraudzības pār likuma izpildi procesā. Tātad, tiesiskajiem līdzekļiem piemīt tīri procesuāls raksturs, bet tiesisko līdzekļu pielietošanā, nolūkā noteikt un novērst likumpārkāpumu, arī rodas prokurora uzraudzības būtība.
Lai prokurors varētu veiksmīgi realizēt uzraudzību, ir ļoti svarīga tā sadarbība ar izziņas iestādēm. Šajā sakarā noteikti ir jāvērtē pirmstiesas izmeklēšanas modelis, kādus rezultātus tas dod un kādas problēmas atklāj. Lietas kriminālvajāšanai veiksmīgi nonāk prokuratūrā tad, kad izziņas izdarītājam un prokuroram ir vienota izpratne par kriminālprocesa mērķiem un uzdevumiem, kad egoistiskās ambīcijas no abām pusēm izplēnējušas kopīgā darbā. Šādu veiksmīgu piemēru nav mazums. Spēkā esošo pirmstiesas izmeklēšanas modeli var raksturot kā savstarpēju izziņas un kriminālvajāšanas atkarību. Jā šādas saiknes nav, uz labiem rezultātiem grūti cerēt. Taču jāpiebilst, ka jaunā Kriminālprocesa likuma pieņemšana palīdzēs pilnveidot prokurora un izziņas iestāžu (pēc Kriminālprocesa likumprojekta – izmeklēšanas iestāžu) sadarbību. Pavisam jauns kriminālprocesa subjekts "uzraugošais prokurors" ir ieviests, lai nodibinātu tuvāko kontaktu starp šīm divām institūcijām, veicot noziegumu izmeklēšanu.
Veicot pirmstiesas izmeklēšanu tiek aizskartas, bet dažreiz tiek būtiski ierobežotas cilvēku tiesības un likumiskās intereses, kas tiek garantētas LR Satversmē, starptautiskajos un valsts likumos. Prokuroram ir pienākums, lai likuma normas, kas regulē nozieguma izmeklēšanu, nekādā veidā netiktu pārkāptas, lai izmeklēšanas gaitā tiek ievērotas likuma prasības par krimināllietas apstākļu izpētīšanas pilnīgumu, objektivitāti un vispusību, netiek pieļautas izmeklēšanā nelikumīgās metodes. Prokuroram jāveic pasākumi likumpārkāpumu novēršanai, bet to atklāšanas gadījumā – pasākumus to likvidēšanai un cilvēktiesību un brīvību atjaunošanai.
Likumu ievērošanu izziņas iestādēs, prokurors konstatē uz viņu darbības produktu analīzes un novērtējuma pamata. Izziņas iestāžu darbība pamatā izpaužas izmeklēšanas darbībās, kuras veic pirmstiesas izmeklēšanas gaitā un, kas ir virzītas uz pierādījumu vākšanu. …
