Diplomdarbā rakstīts par pusaudžu alkoholizācijas problēmu, kas ar katru gadu kļūst aktuālāka, jo alkohola lietotāju skaits pieaug.
Cēloņi pusaudžu alkoholizācijai galvenokārt ir psiholoģiski un bioloģiski, kā arī liela nozīme ir nepilngadīgo mikrovidei – bērnu namā, ģimenē, skolā. Šīm institūcijām regulāri jāveic preventīvā darbība.
Sociālais pedagogs motivē, informē nepilngadīgos par alkoholizācijas problēmu, iesaistot nepieciešamās institūcijas un speciālistus problēmas risināšanā.
Darbā veikts pētījums, lai noskaidrotu risku bērnu nama audzēkņiem sākt lietot alkoholu, alkohola lietošanas cēloņi un sekas.
Balstoties uz pētījuma rezultātiem tika izstrādāta un aprobēta programma alkoholizācijas mazināšanai bērnu namā „Imanta”, kā rezultātā pusaudžiem ir sekmēta izpratne par alkoholizācijas problēmu, attīstītas saskarsmes iemaņas un veicināta spēja atteikties no alkohola lietošanas.
Atslēgvārdi:
Alkoholizācija
Atkarība
Sociālpedagoģiskais darbs
Preventīvā darbība
Interese par alkoholismu un tā veidošanās procesu, man radās vērojot cilvēkus uz ielas un jauniešus dažādos pasākumos. Izvēlējos rakstīt par preventīvo sociālpedagoģisko darbu ar nepilngadīgajiem alkohola lietotājiem, jo uzskatu, ka daudzas problēmas nepilngadīgajiem jauniešiem izpaliktu, ja tās nebūtu ciešā saistībā ar alkoholizāciju. Turklāt alkohols rada postu ne tikai pašam lietotājam, bet arī tiem, kas ir ap viņu un tiem, kas iespējams būs pēc viņa.
Kaut mainītos cilvēka darbība, attieksme pret alkohola lietošanu vienkārši apmainot vārdā reibums i un e burtus ar vietām... Iespējams, tad sociālajiem pedagogiem, policistiem, narkologiem un vēl neskaitāmiem cilvēkiem darba slodze un bīstamība samazinātos uz pusi.
Temata aktualitāti varētu raksturot, katrs pats, uzdodot sev jautājumu, cik cilvēkus viņš zina, kas nelieto alkoholu. Kā rāda statistika, pēdējos gadu desmitos alkohola patēriņš visā pasaulē pieaug, tātad visi ar šo problēmu saistītie jautājumi kļūst un kļūs jo nopietnāki. (9;3.lpp.). Alkohola lietošana Latvijas sabiedrībā ir tik izplatīta un ierasta, ka pilnīga atturēšanās no alkoholisko dzērienu patērēšanas ir ļoti reta parādība. Alkoholisms ir kļuvis par nopietnu sociālu un medicīnisku problēmu. „Vairākums lieto alkoholu, tāpēc atturībnieks šobrīd ir smagā psiholoģiskā stāvoklī. Ja tu nedari tā, kā dara vairākums, tad tu esi pret vairākumu.” (28;588.lpp.).
Vidēja daudzuma alkohola patērēšana jeb mērena alkohola lietošana ir sociāli akceptēta parādība, un daudzi to neuztver kā problēmu. Kopumā tikai 4% Latvijas iedzīvotāju dzīves laikā ne reizi nav lietojuši alkoholiskos dzērienus.(25;60.lpp.). Alkohola problēmai ir tendence progresēt. Alkohols kļūst par sabiedroto, atbalstu sievietēm, vīriešiem, jaunatnei. Pusaudžiem, šķiet, ka tas sniedz – aizmiršanos, labākas komunikācijas spējas, labāku garastāvokli, citu pasaules redzējumu, spēku, drosmi – bet, kad attopas ir jau par vēlu, jo ir radušās neatgriezeniskas sekas organismā, cilvēka psihē, mainījies sociālais statuss, materiālais stāvoklis, vērtību skala, apkārtējo attieksme, draugi utt.
Liela problēma ir tieši nepilngadīgo alkoholizācija, jo bērni ir mūsu nākotnes pamats. Viņu rokās ir liela vara, kā arī atbildība par dzīves kvalitāti nākotnē. Mēs visi vēlamies, lai dzīves līmenis celtos, taču tas nav iespējams bez labvēlīgas sociālpsiholoģiskās vides, kurā aug jaunā paaudze. Ja ģimene bērnam nevar uzzīmēt pasaules ainu, nevar radīt ideālus, ja skolā māca tikai matemātiku, ģeogrāfiju, literatūru u.c., tad bērns, paliek bez pārliecības, viņam neveidojas personības attīstības augstākā pakāpe, netiek tam pat ielikti pamati. (28;585 – 586.lpp.). Protams, skolā ir klases audzinātājas, audzināšanas stundas, diemžēl tās lielākoties nedarbojas efektīvi. Šajā brīdī vajag iesaistīties sociālajam pedagogam, kā konsultantam, informācijas sniedzējam, iedrošinātājam, atbalsta sniedzējam, koordinatoram, plānotājam, grupas vadītājam un kā motivētājam problēmas risināšanai. Pašlaik sociālie pedagogi vairāk strādā ar tiem pusaudžiem, kam jau ir nopietnas problēmas ar alkoholu. Uzskatu, ka vispirms vajadzētu strādāt tieši ar tiem bērniem, kas vēl nav vai ir saskārušies ar alkohola lietošanu, bet vēl ne ar atkarības problēmu, jo tieši šos bērnus vēl ir iespējams izglābt no „zaļā pūķa”.
Darbā rakstīts par pusaudžu vecuma bērniem (11 – 14 g.). Tiek apskatītas sociālpedagoģiskās iespējas pusaudžu alkoholizācijas mazināšanā Rīgas pašvaldības bērnu namā „Imanta”.
Darba mērķis ir apzināt nepilngadīgo alkoholizācijas problēmu, lai rastu sociālpedagoģiskās iespējas alkoholizācijas mazināšanai.
Uzdevumi:
1) iepazīties ar nepilngadīgo alkoholizācijas problēmas teorētiskajiem pamatiem,
2) noskaidrot nepilngadīgo alkoholizācijas sekas un cēloņus Rīgas pašvaldības bērnu namā „Imanta”,
3) noskaidrot sociālpedagoģiskās iespējas problēmas risināšanā,
4) izstrādāt sociālpedagoģisko programmu alkoholizācijas mazināšanai,
5) aprobācija un analīze.…
