Polifenolo savienojumu noteikšana augos

No augiem ekstrahētos polifenolus lieto par dabiskiem antioksidantiem pārtikas
produktiem, kuros ir tauki un eļļas. Fenolu savienojumiem piemīt bioloģiska aktivitāte – tie ir efektīgs pretnovecošanās līdzeklis, jo reducē asinīs esošos taukus un cukurus, ir
antikancerogēni un neizraisa kardiovaskulārās slimības, kā arī saista brīvos radikāļus un
neļauj attīstīties patogēniem organismiem. Savienojumi aizvada smakas, kas radušās
bojāšanās rezultātā [1].
Fenolu savienojumi sastāda 50 – 70% no tējas masas, kas ir galvenais kvalitātes rādītājs
tējām [2].
Darba mērķis bija selektīvi atdalīt augos esošos fenolu savienojumus, noteikt to
identitāti un koncentrāciju.
Darba uzdevums bija izdalīt fenolu savienojumus no zāļu tējām, kā arī no garšaugiem un identificēt tos, izmantojot AEŠH metodi.
Darbā apkopota literatūra par fenolu savienojumu izmantošanu ikdienā, izdalīšanas un noteikšanas metodēm.

LITERATŪRAS APSKATS
1.1. Dabīgas izcelsmes antioksidanti
Tādi antioksidanti, kurus drīkst pievienot atsevišķiem pārtikas produktiem, attiecīgi par
to informējot, ir tokoferoli, gallāti, butilhidroksitoluols (BTH), butilhidroksianisols (BHA) un 6-palmitoil-L-askorubīnskābe. Dabā sastopamie tokoferoli (E vitamīni, kas ir arī
antikancerogēni) ir vispāratļautas piedevas, īpaši daudz to ir eļļās, kuras satur linolskābi,
piem., labības graudu eļļās. Tas attiecas arī uz L-askorbīnskābi un tās sāļiem, kā arī uz taukos
šķīstošo 6-palmitoil-L-askorbīnskābi. Šie savienojumi darbojas sinerģiski un kavē skābekļa darbību. Sinerģiski darbojas arī citronskābe un vīnskābe, jo to kompleksi saista smago metālu jonus. Lai uzlabotu to šķīdību taukos, tās lieto esteru veidā ar tauksskābēm (stearilcitrāts) vai monoglicerīdiem (vīnskābes monoglicerīds).…