Ievads
Bērnība ir pats svarīgākais posms cilvēka dzīvē, jo viss pamats dzīvei tiek likts tieši bērnībā. Bērnībā galvenais darbības veids ir rotaļa. Rotaļa ir tā, kurā bērns atklāj savu „Es”. Pēc psihologu domām, rotaļa ir ikviena darbība, kas notiek bez noteikta mērķa, tikai aiz prieka par pašu darbību. D. Dzintere uzskata, ka : „Rotaļa ir bērna vissvarīgākā, universālā „platības” sfēra, kurā notiek milzīgi „pats” procesi: pašiedvesma, pašnoteikšanās, pašizpausme, paškontrole un tas ir sevišķi svarīgi pašrealizācijai”. (autoru kolektīvs, 4, 40)
Sevis apzināšanās un pašcieņas problēma ir aktuāla, jo pazemināta pašcieņa rada neticību saviem spēkiem, mazina uzņēmību, drosmi, iniciatīvu, rada grūtības saskarsmē ar citiem cilvēkiem.
Pašapziņa ir kā priekšnoteikums normālai bērna psihiskai un fiziskai attīstībai. Tā veidojas dzīves pieredzē, darbības un saskarsmes procesā, to ietekmē apkārtējo cilvēku, it īpaši vecāku attieksme, kura mūsdienās bērniem tiek sniegta nepietiekami vai nekvalitatīvi. Līdz ar to bērniem zūd drošības, stabilitātes izjūta. Vecāki mūsdienās ir tik noslogoti darbā, ka bieži savu neapmierinātību, stresu izgāž uz bērniem kritikas un nosodījumu veidā. Taču vecāku uzdevums ir likt bērnam noticēt, sajust, ka viņš ir labs jau tāpēc vien, ka dzīvo pasaulē, tādu kā viņš nav bijis un nebūs, mazajam cilvēkbērnam ļaut un radīt visus apstākļus,lai kļūtu par pilnvērtīgu personību, kas apzinās savas spējas, spēkus, savas personības īpašības, apzinās savu „Es” un prastu to pielietot izaugsmē, apzinās savu lomu un vietu ģimenē, vēlāk bērnudārzā, skolā un pasaulē.
Daudziem vecākiem rodas problēmas ar bērnu pašapziņu tad, kad bērnam jāsāk iet skolā. Lai šādas problēmas nerastos, uzmanība jāpievērš tam jau pirmsskolas vecumā. Tā kā rotaļa ir pirmsskolas vecuma bērna galvenais darbības veids, caur ko bērns attīstās un mācās, tad arī pašapziņas attīstība ir cieši saistīta ar rotaļu. Rotaļā attīstās pašapziņa, izpaužas bērna patstāvība, kā dažādu rotaļas nosacījumu brīva izvēle neatkarīgi no pieaugušā.
Ar šo darbu autore vēlas parādīt to, cik liela loma ir rotaļām pašapziņas attīstībā. Caur rotaļspēlēm var attīstīt visus pašapziņas komponentus un ievērojot bērnu konkrētā vecuma attīstības īpatnības panākt ievērojamu pašapziņas attīstības līmeni. Tāpat autore vēlas parādīt cik liela loma pašapziņas attīstīšanā ir pedagogu, vecāku sapratnei un spējai uzticēties bērnam.
Pētījuma objekts: pašapziņas sekmēšana vidējā pirmsskolas vecuma bērniem.
Pētījuma priekšmets: rotaļspēles bērnu pašapziņas sekmēšanai.
Pētījuma mērķis: izzināt rotaļspēles iespējas bērnu pašapziņas sekmēšanā vidējā pirmsskolas vecuma bērniem.
Hipotēze: rotaļspēles veicinās bērna pašapziņas attīstību, ja:
1) tiks ievērotas bērnu vecumposma attīstības īpatnības;
2) rotaļspēles notiks pozitīvā emocionālajā vidē;
3) tiks atlasītas rotaļspēles bērnu pašapziņas attīstībai.
Uzdevumi:
1) analizēt literatūru par bērnu pašapziņas būtību un attīstības īpatnībām pirmsskolas vecumā;
2) izstrādāt pedagoģiskos ieteikumus bērna pašapziņas attīstības veicināšanai rotaļspēlēs pirmsskolas iestādēs;
3) izstrādāt anketas skolotājiem un vecākiem.
Izvirzītā mērķa un uzdevumu izpildei tika izmantotas šādas izpētes metodes:
Teorētiskā metode:
• psiholoģiskās un pedagoģiskās literatūras analīze par rotaļu kā bērna pašapziņas attīstības sekmētāju pirmsskolas izglītības iestādē.
Empīriskās metodes:
• vērojumi par bērnu pašapziņas attīstību rotaļspēlēs;
• vecāku anketēšana par rotaļu un rotaļlietu nozīmi bērna dzīvē;
• intervija skolotājiem par rotaļspēļu nozīmi bērnu attīstībā.
Pētījuma bāze:
PII „Kāpēcītis” 4-5 gadus veci bērni.
Pētījumā piedalās 12 respondenti. Darbs sastāv no teorētiskās un praktiskās daļas. Teorētiskā daļa ietver sevī nodaļas, kas atklāj rotaļspēles lomu pirmsskolas vecuma bērnu pašapziņas veidošanā, skaidro pašapziņas būtību, komponentus, pēta ģimenes un skolotāja lomu pašapziņas veidošanā. Praktiskajā daļā tiek pētīts, kā rotaļspēles attīsta pašapziņu bērniem vidējā pirmsskolas vecumā.
…
