Secinājumi:
Kvalifikācijas darba izstrādes gaitā radušies šādi secinājumi:
1. Emocijas ir cilvēka izjūtas, pārdzīvojumi, dažādas reakcijas, kas viņam piemīt un, ar kurām saskaras visi cilvēki jau kopš dzimšanas, tās var paust dažādos veidos ar žestiem, ar mīmiku, kā arī ar valodu. Cilvēks dažādās situācijās ar laiku iemācās kontrolēt savas emocijas.
2. Emocijas iedalās pozitīvās un negatīvās emocijās. No emocionālo norišu spēka un ilguma viedokļa, emocijas var izpausties garastāvoklī, afektos, kaislībās, stresā, frustrācijā.
3. Galvenie emocionālās attīstības sekmēšana ir māte, ģimene, pirmskolas izglītības iestāde, skolotāji un vienaudži t. i. Apkārtējā vide, ar ko bērns saskaras ārpus savas ģimenes un bērnu vajadzības. Ir pierādīts, ka mūzikas ietekme uz bērnu sākas jau prenatālajā periodā un tieši vecāki ir pirmie, kuriem ir jārūpējas par pozitīvu, labvēlīgu mūzikas uztveri.
4. Mūzika ir viens no faktoriem, kas palīdz bērnam pilnveidot pozitīvās emocijas, jo tās ļoti lielā mērā ietekmē bērna emocionālo izziņas attīstību. Mūzika ietekmē bērna audzināšanu un visu spēju harmonisku attīstību, jo tieši ar mūzikas palīdzību varam iedarboties uz bērnu emocijām, bet bērna emocionālo attīstību var veicināt, attīstot bērnam spējas, ar muzikālo darbību palīdzību.
5. Mūzikas klausīšanās un muzikāli ritmiskās kustības, tas ir līdzeklis bērna apkārtējās pasaules izzināšanai, līdz ar to vērtīgas pieredzes uzskāršanai.
6. Pieaugušā uzdevums ir nodrošināt bērna iespēju piedalīties dažādos muzikālos darbības veidos, kas bērnos izraisa apmierinājumu un prieku.
7. Sistemātiski strādājot ar bērnu viņa emocijās var vērot izaugsmi, kā arī citu spēju pilnveidošanos.
Veicot kvalifikācijas darba empīrisko daļu un novērojot bērnus, kā arī anketējot šo bērnu vecākus un veicot sarunas ar viņiem par mūzikas ietekmi uz bērna emociju attīstību secinu, ka:
8. Mūzikas klausīšanās jāsāk ar bērna piedzimšanu. Mūzikas ietekme uz bērnu jau agrīnā bērnībā, atstāj neizdzēšamu emocionālo iespaidu uz viņa turpmāko dzīvi, tāpēc tieši vecākiem ir jārūpējas par to, lai šī ietekme būtu labvēlīga. Agrīnās emocionālās mūzikas pieredze ietekmē bērna vispārējo attīstību un emocionālā atsaucība mūzikai veidojas, tikai un vienīgi bagātinoties bērna pieredzei ar to.
9. Mūzikas klausīšanās, tas ir līdzeklis bērna apkārtējās pasaules izzināšanai un līdz ar to arī emocionālai pieredzei.
10. Vecāku veidota vide, sakārtotība, radītā stabilitāte un emocionalitāte ir kā augsne, kur bērns var attīstīt un pilnveidot sevi un pieaugušo uzdevums ir nodrošināt bērna iespēju piedalīties dažādos bērna muzikālās darbības veidos, kas izraisītu bērnos apmierinājumu un prieku.
11. Praktiskā pētījuma izmantoti tādi metodiskie paņēmieni, kā mērķtiecīga bērnu novērošana; bērnu muzikālās darbības analīze; vecāku anketēšana; praktisko uzdevumu izveide muzikālas darbībās. Pētījumā izmantoti tādi kritēriji, kā iesaistīšanās darbībā un emocionālā atsaucība uz mūziku.
12. Praktiskā pētījuma gūtie rezultāti apstiprina, ka bērnu emocionāla attīstība tika sekmēta. Vērojumos, ka augstākais emocionālās attīstības līmenis pacēlās pa 15%, (no 29% līdz 44%), vidējs – 6% (no52% līdz 58%) un zems – pazeminājies pa 9 %. (no 13% līdz 4%)
Rakstot šo darbu, pārliecinājos, ka mūzika ir tas veids, ar kura palīdzību bērns attīstās visdaudzveidīgāk, jo nav tādas attīstības jomas, kuru mūzika neietekmētu labvēlīgi – kustību attīstība, intelektuālo, valodas attīstību, un emocionālo attīstību.
Veicot pētījumu ar daudzveidīgām pētījuma metodēm, pārliecinājos, ka pat neilga laika posmā iespējams vairot bērnu pozitīvās emocijas, paplašināt viņu muzikālās intereses, veicināt radošumu.
Domāju, ka izdevās izpildīt arī savā darbā izvirzītos uzdevumus, tai skaitā arī pieskaroties uzdevumiem, ko var veikt vecāki un grupu skolotājas bērnu muzikālās audzināšanas un ar to saistītās emocionālās attīstības veicināšanai. Vairāk vajadzētu tieši vecākiem radīt sapratni par to, ka kopīgi koncertu un muzikālo izrāžu apmeklējumi ir labs līdzeklis pilnveidot bērnu emocionālo attīstību.
Mūzika ir viens no bagātākiem resursiem pirmskolas vecuma bērnu izglītībā. Tā ir dabiska rotaļu sastāvdaļa un dod iespēju daudziem pozitīviem un audzinošiem kontaktiem ar pieaugušiem un vienaudžiem. .
…
