Pirmsskolas izglītības iestādes metodiskā darba vadība un tās pilnveidošanas iespējas

REZULTĀTI UN SECINĀJUMI
Maģistra darbā pētīta pirmsskolas izglītības iestādes metodiskā darba vadība, kā pirmsskolas izglītības iestādes sekmētāja, veikts aptaujas anketās iegūto rezultātu izvērtējums un izstrādāti ieteikumi metodiskā darba pilnveidošanai X pirmsskolas izglītības iestādē.
Apkopojot pētījumā iegūtos rezultātus par iestādes vadības stilu un darba plānošanu pēc metodiķu domām pedagogi reizēm mēdz darboties:
Haotiski;
Bez konkrētas plānveidīgas darbības;
Neparedzot plānotos rezultātus;
Neizvērtējot padarīto audzēkņu attīstības virzienā;
Nesaistot analīzes rezultātus ar turpmākās darbības plānošanu.
Autore uzskata, ka turpmākā darbībā, plānojot metodisko darbu iestādē, jāpanāk katra pedagoga līdzdalība iestādes un personīgo mērķu izvirzīšanā, pārskatīšanā.
Veiksmīga stratēģiju izstrādāšana un saskaņota pārmaiņu ieviešana ir viens no vadības darba raksturojošiem rādītājiem. Praktiskā pētījuma rezultātā autore secina, ka pedagogu līdzdalība iestādes stratēģiju un arī ikdienas plānu veidošanā nav pietiekama. Pirmsskolas izglītības iestādes turpmākā darbībā jāpārskata iestādes vadības pašvērtējuma adekvātums.
Apkopotie praktiskā pētījuma rezultāti par skolotāju pašvērtējumu ir diezgan pretrunīgi un iespējams pedagogi, pēc autores domām, tomēr pārvērtē savu kompetenci.
Praktiskā pētījuma rezultāti skaidri norāda, lai veiksmīgi pilnveidotu iestādes metodiskā darba plānošanu un realizētu pedagogu līdzatbildību par metodiskā darba plānu un tā izpildi, būtiska ir darbinieka drošības sajūta iestādē – atbaslsts un atzinība darbiniekiem, vadības un darbinieku sadarbība. Kopumā autore secina, ka vadības un pedagogu sadarbība iestādē ir pietiekama.
Jautājumā par vadības iesaistīšanu visu kolektīvu kopējo uzdevumu izstrādē pedagogu atbildes ir pretrunīgas jeb pedagogi nevēlas piedalīties kopējo uzdevumu izstrādē iestādē. Metodiskā darba uzdevums – ir ieviest tādas darba formas, kas veicinātu pedagogu iesaistīšanos un līdzatbildību, kas savukārt paaugstinātu darbinieku drošības sajūtu iestādē. Drošību veicinās apziņa, ka tas, ko es daru, ir arī mana personīgā izvēle.
Plānojot pedagoģisko darbu iestādē, autore iesaka iesaistīt vadītāju individuālās sarunās ar tiem pedagogiem, kuriem ir acīmredzamas saskarsmes problēmas, vai saskarsmes deficīts, kādēļ viņi jūtas neiesaistīti un nenovērtēti. Iespējams reizēm vajadzētu deleģēt šiem darbiniekiem kādus pienākumus ārpus grupas, lai viņi varētu pašapliecināties.
…