Secinājumi un priekšlikumi
Šī darba tēma ir nekustamo īpašumu pirkuma līgums. Darba mērķis bija parādīt nekustamā īpašuma pirkuma līguma īpatnības un ar to saistītās problēmas. Pamatojoties uz augstāk izklāstīto materiālu, tika izteikti šādi secinājumi:
1. Darījumi ar nekustamo īpašumu šodien ir ļoti aktuāli un plaši pielietoti. Un līdz ar nekustamo īpašumu tirgus attīstību, šobrīd Latvijā darījumu skaits ar nekustamiem īpašumiem turpina pieaugt.
2. Darba tapšanas gaitā radās problēma, ka ir ļoti maz literatūras par pirkuma līgumiem, praktiski šādas literatūras vispār nav, kā arī ar to, ka praksē Civillikuma normas tiek iztulkotas dažādi, piemēram, personālservitūts praksē tiek uzskatīts kā nejauša līguma sastāvdaļa, jo tā nav obligāta līguma sastāvdaļa un to pielīgst kā blakus noteikumu, savukārt no likuma izriet, ka tas tā nav.
3. Viens no tiesiska darījuma pamatojumiem ir pirkuma līguma sastādīšana un parakstīšana. Un tas ir ļoti nopietns process, jo no tā ir atkarīgi pušu saistību pienācīga izpilde un aizsardzība no trešo personu prasībām, tāpēc sastādot pirkuma līgumu tajā ir jāietver daži ļoti nozīmīgie momenti. Pēc līguma parakstīšanas to kopā ar nostiprinājuma lūgumiem ir jāreģistrē zemes grāmatas nodaļā, lai nostiprināta pircēja īpašumtiesības. Parakstot pirkuma līgumu tas ir saistošs abām pusēm vienādi.
4. Nekustamā īpašuma novērtēšana notiek pēc vispārpieņemto principiem un metodēm, izmaksu metode, ieņēmumu metode un tirgus datu metode. Izplatītākais novērtējuma metode ir tirgus datu metode, kurš objektīvāk nosaka tirgus situāciju uz nekustamā īpašuma objekta vērtēšanas momentu. Un novērtējot nekustamo īpašumu pēc iespējas lietderīgāk veikt pēc vairāku metožu shēmas, un pievērst noteiktai metodei objektīvo nozīmi konkrētajā tirgū. Pētījumā tika apskatītas izmaksu un tirgus datu vērtējuma metodes, tos var pielietot atsevišķi, bet lietderīgāk būtu savienot tos nekustamā īpašuma objektu vērtējumā kopā.
5. Līgumā būtu noteikti jāparedz gadījums, ja atklājas kādi parādi uz nekustamo īpašumu pēc pirkuma līguma noslēgšanas (komunālie vai citi), ka atbildību par to uzņemas pārdevējs. Arī kad pārdevējs garantē, ka viņam ir tiesības atsavināt nekustamo īpašumu ir ļoti svarīgs punkts līgumā, šis punkts var būt nozīmīgs, piemēram, gadījumā kad pārdevējs apzināti slēpj kādu svarīgu informāciju. (piemērām, pārdevējam ir laulātais un īpašums iegūts laulības laikā, informācija tiek slēpta, jo nav laulātā piekrišana atsavināt nekustamo īpašumu.
Pamatojoties uz veikto pētījumu tika izteikti šādi priekšlikumi:
1. CL 1483. p. 1. p.: rakstiska forma veido darījuma būtisku sastāv¬daļu. Tas ir izplatīts gadījums, kad for¬mas prasībai vajadzētu pasargāt kādu no pusēm no pārsteidzīgas, nepārdo¬mātas rīcības, tāpēc mutiski noslēgtais līgums tiek atzīts par spēkā neesošu. Turpretim otrajā situācijā rakstiska forma var būt nepieciešama vienīgi darījuma koroborēšanai zemesgrāma¬tā, t.i., šeit rakstveida forma nav da¬rījuma spēkā esamības nosacījums un tā ir vajadzīga, tikai lai veiktu zināmas darbības pēc darījuma noslēgšanas (CL 1483. p. 3. p). Ņemot vērā šo divu gadījumu principiālu atšķirību, būtu pareizi, ja visām līgumam noteikumiem būtu rakstiska forma un mutiski noslēgtajam darījumam nav juridiska spēka, no tā izriet, ka:
„CL 1483. p. Likums prasa visām darījumam rakstisko formu.”
…
