Katru dienu tiek slēgti pirkuma – pārdevuma līgumi. Veicot pirkumus veikalā, pa telefonu vai internetā. Tiek maksāti rēķini par komunālajiem pakalpojumiem, telefonu vai tiek ņemti kredīti bankā. Visas šīs darbības ir civiltiesiski darījumi, kuros piedalās preču vai pakalpojuma sniedzējs un preču vai pakalpojuma saņēmējs. Ikdienā mēs parasti esam preču vai pakalpojuma saņēmēja lomā, tātad – patērētaji.Bieži vien mēs ar saņemto preci vai pakalpojumu esam apmierināti. Bet vai mēs zinām, kā rīkoties gadījumos, kad esam saņēmuši nepienācīgas kvalitātes preci vai pakalpojumu? Kā rīkoties attiecīgās situācijās, kad prece vai pakalpojums, ko esam iegādājušies, neatbilst iepriekš reklāmā redzētajam? Ko darīt? Kur griezties pēc palīdzības, kad pakalpojuma sniedzējs atsaka realizēt patērētajam atteikuma tiesības?
Neviļus rodas jautājums: vai patērētājs atrodas tiesiski vienlīdzīgā un līdztiesiskā stāvoklī ar preču vai pakalpojuma sniedzēju? Civiltiesisko attiecību dalībnieku tiesiskās vienlīdzības princips paredz, ka puses ir savstarpēji līdztiesīgas un vienlīdzīgas savā civiltiesiskajā stāvoklī. Bet vai praksē tā ir? Uz šo jautājumu un citiem mēģināšu rast atbildi savā darbā.
Darba mērķis: ir apskatīt patērētāju tiesiskās aizsardzības mehānismu, iepazīties ar patērētāju tiesību aizsardzības pirmsākumiem un galvenajiem normatīvajiem aktiem Eiropas Savienībā un Latvijā.
Darbā galvenā uzmanība tiks akcentēta tieši patērētāja civiltiesiskajai aizsardzībai.
Darba uzdevumi:
Apskatīt patērētāju tiesības;
Analizēt patērētāju tiesību aizsardzības pirmsākumus, patērētāju tiesību politiku Latvijā;
Pētīt Eiropas Savienības normatīvos aktus patērētāju tiesību aizsardzības jomā;
Izpētīt patērētāja aizsardzības pieredzi ārvalstīs;
Analizēt patērētāju tiesību aizsardzības praktiskos aspektus;
Izvērtēt patērētāja tiesības iegādājoties preci vai saņemot pakalpojumus;
Apzināt institūcijas, kurās patērētājs var griezties savu tiesību aizstāvībai;
Pētīt reklāmas iespaidu uz patērētāju;
Analizēt patērētāju tiesību aizsardzību nekustamo īpašumu tirdzniecības jomā;
Izvērtēt zemesgrāmatas un notāra sadarbību patērētāju tiesību aizsardzībā.
Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, darbā tiks izmantotas aprakstošā, analītiskā un sintētiskā metode.
Kā teorētiskā bāze darbā tika izmantota juridiskā literatūra latviešu, angļu, krievu un vācu valodā. Par informācijas avotiem kalpoja speciālā literatūra, periodiskie izdevumi, Internet mājas lapas, zinātniskās pētniecības darbi par patērētāja tiesībām, periodiskā literatūra, kā arī Latvijas likumi EKT spriedumi un nepublicētie materiāli.…
