Pievienotās vērtības nodokļa likuma grozījumu ietekme uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā

Pievienotās vērtības nodoklis ir attīstījies daudzu gadu garumā, pilnveidojoties, tas ieņēma svarīgu vietu daudzu valstu nodokļu politikā.
Eiropas Savienības valstīs PVN darbību reglamentē ES Padomes 1977.gadā pieņemtā „Sestā direktīva”1. Tā nosaka būtiskākos pievienotās vērtības nodokļa sistēmas elementu darbības principus, kurus pilnīgi un obligāti jāizpilda visām ES dalībvalstīm, iekļaujot tos savā nacionālajā likumdošanā.
1995.gada 12.jūnijā Latvija ar Eiropas Savienības dalībvalstīm noslēdza Eiropas līgumu par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm un Latvijas Republiku. Saskaņā ar šo līgumu Latvijas likumdošana pakāpeniski pielāgojās ES tiesību normām, ieviešot Latvijas likumos ES direktīvas un citus likumdošanas aktus. Uzsākot šo pilnveidošanās procesu Latvijā apgrozījuma nodokļa vietā no 1995.gada sāka darboties PVN.
PVN attiecas uz ikvienu Latvijā dzīvojošo cilvēku, jo visi iedzīvotāji ir arī patērētāji; neviens nevar izvairīties no pievienotās vērtības nodokļa samaksas, neatkarīgi no tā, kādā veidā tiek pelnīta nauda patēriņam.
Pievienotās vērtības nodokļa jautājums ir ļoti aktuāls Latvijā. Nodokļu semināros, kurus rīko uzņēmēju zināšanu paplašināšanai, neviens cits nodoklis neizsauc tik daudz jautājumu uzņēmēju vidū kā PVN. …