7. KOPSAVILKUMS
Pētījuma rezultātā autors izvirza aizstāvēšanai šādas tēzes:
1) Civilprocesa likums nenosaka piedziņas summas apmēru vai piedzinēja veidu, kuram par labu drīkst vai nedrīkst pārdot nekustamo īpašumu. Izvērtēšana ir atstāta tiesu izpildītāju vērībai. Civilprocesa normas nosaka kreditoru kārtas, kā tiek sadalīti no parādnieka iegūtie naudas līdzekļi, izvērtējot šīs kārtas, tad arī būtu jāvadās piedziņu vēršot uz nekustamo īpašumu. Ja pirms attiecīgā piedzinēja, ir apmierināms prasījums ar augstāku kārtu un ir acīmredzami un saprātīgi redzams, ka zemākas kārtas piedzinēja prasījums netiks apmierināts tad piedziņa uz nekustamo īpašumu nebūtu vēršama, ja vien pats augstākās kārtas piedzinējs neiesniedz izpildu dokumentu piespiedu izpildei.
Iespējamie grozījumi Civilprocesa likumā varētu būt 600.pantā, to papildinot ar 41 daļu šādā redakcijā:
• Hipotekārajam kreditoram, kuram par labu nostiprināta pirmā hipotēka, ja vien tas nav arī piedzinējs, papildus šā likuma 600.panta trešajā daļā noteiktajam vienlaikus tiek pieprasīts informēt tiesu izpildītāju, vai tas piekrīt nekustamā īpašuma pārdošanai, izņemot gadījumus, kad piedziņa tiek izdarīta par labu šādiem prasījumiem:
to darbinieku prasījumi par darba algu izmaksu, kuri saistīti ar nekustamā īpašuma uzturēšanu, un ar viņu darba algām saistītie sociālās apdrošināšanas maksājumi;
prasījumi par nodokļu maksājumiem, kas maksājami par šo nekustamo īpašumu;
zemesgrāmatā ierakstītās reālnastas, kurām pienācis samaksas termiņš;
Ja hipotekārais kreditors, kuram par labu nostiprināta pirmā hipotēka, iebilst pret
nekustamā īpašuma pārdošanu, tiesu izpildītājs atliek piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu, līdz hipotēkas dzēšanai vai pirmā hipotekārā kreditora atļaujas saņemšanai.
2) Saskaņā ar Civilprocesa likuma 549.panta pirmo daļu zvērināts tiesu izpildītājs izpildu darbības uzsāk pēc piedzinēja pieteikuma, kurā attiecīgi tiek norādīts piedziņas veids un apjoms un tiesu izpildītājam nav tiesību paplašināt piedzinēja noteikto un patstāvīgi izvēlēties citu piespiedu izpildes līdzekli, kā tikai ar piedzinēja norādījumu. Piedziņas vēršana uz laulāto kopmantu ir uzsākama tikai ja parādniekam pašam nav citas mantas, lai apmierinātu kreditora un nu jau arī zvērināta tiesu izpildītāja prasījumus un piedzinējs izteicis vēlmi piedziņu vērst uz laulātā daļu laulāto kopmantā.
3) Trešās personas tiesību aizskārums var iestāties arī gadījumos, kad tā nav uzskatāma formāli par parādnieku civilprocesuālās piespiedu izpildīšanas procesā, jo izpildāmajā dokumentā tā nav ierakstīta kā parādnieks, tomēr ir uzskatāma par parādnieku materiāltiesiskā nozīmē, jo piespiedu izpildīšana tiek vērsta pret tai piederošo īpašumu vai daļu nekustamajā īpašumā. Civilprocesa likumā jāievieš regulējums, kas nosaka kārtību kā vēršama piedziņa uz laulātā daļu laulāto kopmantā.
…
