SECINĀJUMI
1) Kreditors savu ķīlas tiesību var realizēt četros veidos: nekustamā īpašuma labprātīga pārdošana izsolē tiesas ceļā (CPL 49.nodaļa); saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana (CPL 50.nodaļa); saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā (CPL 50.1 nodaļa), ja parādnieka dzīvesvieta ir zināma un tā ir Latvijā, un parāda summa nepārsniedz 15000 EUR; jeb prasības kārtībā.
2) Civilprocesa likums nenosaka termiņu, kādā jāiemaksā naudas līdzekļi zvērināts tiesu izpildītāja kontā, ja persona lūgusi atkārtotu nekustamā īpašuma novērtējumu.
3) Civilprocesa likums neparedz veikt nekustamā īpašuma pārvērtēšanu pēc izpildu darbību atjaunošanas.
4) Hipotekārajam kreditoram atļauts ieskaitīt pirkuma summā savu hipotekāro prasījumu, kas pamatots ar izpildu dokumentu.
5) Zvērināti tiesu izpildītāji publicējot izsoles Latvijas Vēstnesī norāda otrās izsoles sākumcenas.
6) Pēc nenotikušas pirmās izsoles zvērinātam tiesu izpildītājam jāizsludina otrā izsole publicējot Latvijas Vēstnesī sludinājumu par otro izsoli vismaz vienu mēnesi pirms izsoles, kā arī jāsūta paziņojums par nenotikušu pirmo izsoli parādniekam un nekustamā īpašuma īpašniekam, ja tas nav bijis izsolē un jāpaziņo par to visiem kreditoriem un parādnieka līdzīpašniekiem, uzaicinot viņus paturēt nekustamo īpašumu sev par nenotikušās izsoles sākumcenu.
7) Piedziņas vēršanai uz ieķīlātu nekustamo īpašumu nav nepieciešama hipotekārā kreditora piekrišana.
8) Vēršot piedziņu uz nekustamo īpašumu pamatojoties uz ieķīlājuma līgumu, zvērinātam tiesu izpildītājam nav likumīga pamata vērst piedziņu uz nekustamo īpašumu.
9) Sūdzības par tiesu izpildītāja rīcību izpildu lietā un saistītas ar piedziņas vēršanu uz konkrēto nekustamo īpašumu, un pieteikumi par nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu tiek izskatīti atsevišķās tiesvedībās.
10) Īres līgumi ietekmē potenciālā jaunā īpašnieka interesi iegādāties nekustamo īpašumu izsolē, jo īrnieku esamība padara neiespējamu īpašumu lietot.
…