Diplomdarbs
Uzņēmējdarbība un tiesības
Tiesības
Piedziņas vēršana uz nekustamo īpašumu kā saistību nodroš...-
Piedziņas vēršana uz nekustamo īpašumu kā saistību nodrošinājumu un ar to saistītā problemātika Latvijas Republikā
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Anotācija | 2 | |
Anotācija angļu valodā | 3 | |
Ievads | 5 | |
1. | Nekustamā īpašuma piedziņas vēršanas process | 7 |
2. | Izpildu lietvedības process un tā īpatnības | 15 |
3. | Nekustamā īpašuma pārdošana izsolē | 19 |
3.1. | Nekustamā īpašuma aprakste | 24 |
3.2. | Izsoles izsludināšana | 26 |
3.3. | Izsoles sākumcena | 27 |
3.4. | Izsoles kārtība | 29 |
3.5. | Nenotikusi izsole, tās sekas | 32 |
3.6. | Izsoles akta apstiprināšana tiesā | 34 |
Secinājumi | 39 | |
Priekšlikumi | 40 | |
Izmantotā literatūra un avoti | 44 |
SECINĀJUMI
1) Kreditors savu ķīlas tiesību var realizēt četros veidos: nekustamā īpašuma labprātīga pārdošana izsolē tiesas ceļā (CPL 49.nodaļa); saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana (CPL 50.nodaļa); saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā (CPL 50.1 nodaļa), ja parādnieka dzīvesvieta ir zināma un tā ir Latvijā, un parāda summa nepārsniedz 15000 EUR; jeb prasības kārtībā.
2) Civilprocesa likums nenosaka termiņu, kādā jāiemaksā naudas līdzekļi zvērināts tiesu izpildītāja kontā, ja persona lūgusi atkārtotu nekustamā īpašuma novērtējumu.
3) Civilprocesa likums neparedz veikt nekustamā īpašuma pārvērtēšanu pēc izpildu darbību atjaunošanas.
4) Hipotekārajam kreditoram atļauts ieskaitīt pirkuma summā savu hipotekāro prasījumu, kas pamatots ar izpildu dokumentu.
5) Zvērināti tiesu izpildītāji publicējot izsoles Latvijas Vēstnesī norāda otrās izsoles sākumcenas.
6) Pēc nenotikušas pirmās izsoles zvērinātam tiesu izpildītājam jāizsludina otrā izsole publicējot Latvijas Vēstnesī sludinājumu par otro izsoli vismaz vienu mēnesi pirms izsoles, kā arī jāsūta paziņojums par nenotikušu pirmo izsoli parādniekam un nekustamā īpašuma īpašniekam, ja tas nav bijis izsolē un jāpaziņo par to visiem kreditoriem un parādnieka līdzīpašniekiem, uzaicinot viņus paturēt nekustamo īpašumu sev par nenotikušās izsoles sākumcenu.
7) Piedziņas vēršanai uz ieķīlātu nekustamo īpašumu nav nepieciešama hipotekārā kreditora piekrišana.
8) Vēršot piedziņu uz nekustamo īpašumu pamatojoties uz ieķīlājuma līgumu, zvērinātam tiesu izpildītājam nav likumīga pamata vērst piedziņu uz nekustamo īpašumu.
9) Sūdzības par tiesu izpildītāja rīcību izpildu lietā un saistītas ar piedziņas vēršanu uz konkrēto nekustamo īpašumu, un pieteikumi par nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu tiek izskatīti atsevišķās tiesvedībās.
10) Īres līgumi ietekmē potenciālā jaunā īpašnieka interesi iegādāties nekustamo īpašumu izsolē, jo īrnieku esamība padara neiespējamu īpašumu lietot.
…
Autores uzrakstītais kvalifikācijas darbs par tēmu: „Piedziņas vēršana uz nekustamo īpašumu kā saistību nodrošinājumu un ar to saistītā problemātika Latvijas Republikā” satur 44 lappuses datorsalikumā ar literatūras avotiem latviešu valodā. Darba mērķis: izvirzīt priekšlikumus iespējamo nepilnību risināšanai nekustamā īpašuma piedziņas vēršanas procesa tiesiskajā regulējumā Latvijas Republikā. Lai sasniegtu mērķi, izvirzīti sekojoši uzdevumi: 1. Izpētīt nekustamā īpašuma piedziņas vēršanas procesu. 2. Raksturot izpildu lietvedības procesu un tā īpatnības. 3. Izvērtēt nekustamā īpašuma pārdošanu izsolē. 4. Analizēt kreditoru būtiskākos riskus hipotēkas realizācijā. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi un veiktu nepieciešamos uzdevumus, tika izmantotas sekojošas metodes: - monogrāfiskā jeb aprakstošā- ar kuras palīdzību vispārējā veidā noskaidrots nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanas izsolē process; - analītiskā - ar kuras palīdzību vērtēts tiesisko jēdzienu un normu īstais saturs; - darba nobeigumā veikta sistematizēšana un apkopošana. Darba pirmajā nodaļā autore pievērsusies nekustamā īpašuma piedziņas vēršanas procesa tiesiskā procesa vispārīgajam raksturojumam. Otrajā nodaļā raksturots izpildu lietvedības process un tā īpatnības, uzsvaru liekot uz likumiem, darījumiem, zemesgrāmatām, lai izprastu ar izpildu lietvedības procesu saistītas likumsakarības. Trešajā nodaļā autore pētīja nekustamā īpašuma pārdošanas izsolē procesu. Nobeigumā autores secinājumi par piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu kā saistību nodrošinājumu un priekšlikumi iespējamo nepilnību risināšanai nekustamā īpašuma piedziņas vēršanas procesa tiesiskajā regulējumā Latvijas Republikā.
- Dāvinājuma līguma darījumos ar nekustamo īpašumu atzīšana par spēkā neesošu
- Nekustamo īpašumu formēšana
- Piedziņas vēršana uz nekustamo īpašumu kā saistību nodrošinājumu un ar to saistītā problemātika Latvijas Republikā
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Līgumsods kā viens no saistību tiesību pastiprināšanas veidiem
Diplomdarbs augstskolai46
Novērtēts! -
Līgums kā saistību rašanās pamats
Diplomdarbs augstskolai37
-
Neatļauta darbība kā saistību rašanās pamats
Diplomdarbs augstskolai55
Novērtēts! -
Nekustamo īpašumu atsavināšanas tiesiskais regulējums
Diplomdarbs augstskolai82
-
Nekustamo īpašumu īpašnieku īpašumu tiesību ierobežojumi kā cilvēktiesību pārkāpums
Diplomdarbs augstskolai73
Novērtēts!