SECINĀJUMI
Izanalizējot un apkopojot pieejamo informāciju par personām ar maziem bērniem darba tirgū diskriminācijas aspektā secinām, kā bērna kopšanas atvaļinājuma perioda ilgums vājina jauno vecāku konkurētspēju darba tirgū un izredzes uz labu atalgojumu ar visām no tā izrietošām sekām bērnu izglītošanai un pilnvērtīgai attīstībai, pašu vecāku karjeras pašizaugsmei, kā arī veiksmīgai iespējai saskaņot darba un ģimenes dzīvi.
Personas, kuras atgriežas darba tirgū pēc bērna kopšanas atvaļinājuma vai audzina bērnu(s) darba gaitas laikā, citreiz nonāk sociālās atstumtības riska grupā. Iespaids sabiedrības iesīkstējuši stereotipi par sievietes un vīrieša lomu darbā un ģimenē, ka rūpes par mājsaimniecību ir jāuzņemas sievietei un sievietes “neīsta” savam dzimumam atbilstoša profesija. Ar kādām diskriminācijas iezīmēm saskaras personas ar maziem bērniem darba tirgū Latvijā nav plaši pētīta, jo ir nianses, kas ne līdz galam ļauj apzināt īsto situāciju, kā zinātniskas literatūras trūkums un riska novērošanas metodikas.
Kaut arī Latvijas likumdošana pieļauj dažādu darba elastīgu formu izmantošanu, ne vienmēr tas tiek realizēts praksē, jo no vienas puses ir darba skaidrojums ar organizēšanas specifiku un tehnoloģijas ierobežojumiem, un no otras puses ir darba prakses trūkumus elastīgas darba formas un laika piemērošana dažādos uzņēmumos.
Diskriminācijas iezīmes ar kurām saskaras personas ar maziem bērniem darba tirgū ir sabiedrībā iesīkstējušie stereotipi; “neīsta” savam dzimumam atbilstoša profesija; ģimenes stāvoklis; darba un ģimenes dzīves saskaņošana; bērnu vecāku tiesības nodarbinātības jomā netiek pilnībā ievērotas; izglītības līmenis; valsts valodas līmenis; darba pieredzes trūkums un bailes zaudēt darbu.
…