IEVADS
Ikvienas organizācijas lielākā vērtība ir cilvēki, kas ar savu darbu, iniciatīvu un pozitīvo attieksmi veicina tās attīstību un labklājību. Darba devējs būs tikai ieguvējs, ja mācēs īstajā brīdī novērtēt darbinieku labākās idejas un priekšlikumus, gan viņu profesionālo kompetenci. Neatkarības sajūta, spēja patstāvīgi organizēt darbu un plānot laiku, skaidri apzinoties savus pienākumus, ir nozīmīgi darbinieku motivācijas faktori. Tikpat svarīgi ir radīt viņiem pēc iespējas labākus darba apstākļus, kas nereti prasa arī ievērojamas investīcijas.
Pēdējos gadu desmitos darba devēju un darbinieku attiecības ir būtiski mainījušās, tās neuzsver mantisko nevienlīdzību, bet vairāk balstās uz liberālās demokrātijas principiem. Par obligātām saimnieciskos procesos kļūst tādas nekomerciālas nozares kā statistika, socioloģija un psiholoģija, kas pēta, analizē un modelē lietišķās komunikācijas. Teorētiski un praktiski šīs atziņas izmanto cilvēkresursu jeb personālvadības zinātne.
Uzņēmumu administratori bieži vien neapzinās, ka prasmīga personālvadība var dot uzņēmumam papildu vērtību un ikviena darbinieka augsti profesionāls veikums palielina tā kopējo peļņu. Darbinieku saimē valdošā gaisotne tieši ietekmē uzņēmuma sasniegumus.
Tātad personāls, tāpat kā materiālie un finanšu resursi ir tas, bez kura nav iespējams izveidot organizāciju, un kas ienes radošus lēmumus organizācijas darbā. Neapšaubāmi, ka organizācijā ir jāsapulcina pēc iespējas labāko darbinieku komanda, jo tad būs arī gala rezultāts. Organizācijas vadība var izstrādāt lieliskus plānus un stratēģiju, atrast optimālu struktūru un izveidot efektīvu informācijas apstrādes un pārraides sistēmu, uzstādīt vismodernāko aprīkojumu, bet tas viss būs izdarīts velti, ja organizācijas darbinieki nestrādās vajadzīgajā līmenī, netiks galā ar pienākumiem, ja viņi nemācēs strādāt komandā, ja viņi netiks motivēti un novērtēti. Jebkurš darbinieks grib, lai viņa darbs nebūtu vienmuļš, lai tajā būtu pārmaiņas, lai viņš savā padarītā saskatītu darba jēgu.
Lai vadītu personālu ir ļoti svarīgi to izpētīt, jo vadīt un to darīt to ar panākumiem var, ja labi pazīst savu kolektīvu un padotos. Personālvadība no visdažādākajiem tās aspektiem kā viena no svarīgākajām vadīšanas teorijas sastāvdaļām ir ļoti bieži aprakstīta dažādos izziņas avotos – grāmatās, zinātniskajās publikācijās, laikrakstos, žurnālos. Ir ļoti daudz dažādu valstu autoru teorētisku un praktisku pētījumu par personālvadību un katrs autors piedāvā atšķirīgu pieeju personālvadības analīzei.
Pēc A.Vīksnas [14] domām vadīšana ir analīzes, prognozēšanas, plānošanas, personāla virzīšanas un kontroles process tādā veidā, lai tiktu sasniegto uzņēmuma mērķi un uzņēmumā strādājošo darbinieku personiskie mērķi.
Savukārt M.Kehre [6] uzskata, ka personāla vadīšana ir paņēmienu kopums, ar kādiem ikviens vadītājs mēģina ietekmēt savu darbinieku rīcību konkrētu mērķu sasniegšanai.
A.Klauss [7] personālvadību ir definējis kā uzņēmuma vadības pasākumus kvalitatīva personāla nodrošināšanā un izmantošanā.
Personālvadība ir komplicēts process, kas nebeidzas tikai ar algu izmaksu, uzņēmumā ir pareizi jāvada personāls un, lai nodrošinātu personāla stabilitāti, jārada motivējoša vide un ir ļoti svarīgi, lai uzņēmuma vadība būtu izglītota jautājumos, kas skar personāla vadību kopumā, un, nenoliedzami pozitīvi vērtējama būtu situācija, ka uzņēmumā būtu profesionālis, kurš pārzinātu visas nianses, kas skar šo jomu.
Diplomdarba mērķis ir izstrādāt priekšlikumus personālvadības procesa pilnveidošanai uzņēmumā X. Veicamie uzdevumi:
1. Izvērtēt personālvadības teorētiskos aspektus;
2. Izvērtēt esošo personālvadību uzņēmumā X;
3. Noskaidrot darbinieku viedokli par esošo personālvadības procesu uzņēmumā X un analizēt anketēšanas rezultātus;
4. Izstrādāt priekšlikumus personālvadības pilnveidošanai uzņēmumā X.
Mērķa sasniegšanai tiks pielietotas šādas metodes: monogrāfiskā metode, anketēšanas metode, un rezultātu analīze.
1. PERSONĀLVADĪBAS PROCESA RAKSTUROJUMS
Personālvadība ir sociālu, ekonomisku un psiholoģisku metožu pielietošana, lai aktivizētu cilvēku faktoru noteiktu uzdevumu sasniegšanai. „Personāla vadīšanas galvenais uzdevums ir veidot attiecības starp organizāciju un personālu tā, lai respektētu un saskaņotu abu pušu intereses”[15,13.lpp].
…
