Motivācija ir dzinējspēks personāla attīstībai. Mūsdienu darba tirgū liela nozīme tiek piešķirta motivācijas aspektiem. Savā darbā motivētie darbinieki ir lielākā vērtība, viņi ir tendēti uz darba kvalitāti, uzņemoties atbildību par savu darbu un sasniedzot augstus darba rezultātus. Jautājums, kā motivēt un stimulēt darbiniekus ir aktuāls jebkurā organizācijā, jebkurā uzņēmumā, jebkurā valsts iestādē.
Iestādēs ar zemu darbinieku motivācijas līmeni ir paaugstināta personāla mainība. Pamatojoties uz to, šādās iestādēs ir lieli izdevumi mainīgajai darbinieku apmācībai un zemās darbinieku kvalifikācijas dēļ iestādes savas funkcijas pilda nepietiekami kvalitatīvi.
Valsts probācijas dienests (VPD) ir kriminālsodu izpildes institūcija, kas rūpējas par sabiedrības drošību, lai mazinātu noziedzības un recidīva līmeni valstī, kā arī atslogo pārējo tiesību aizsardzības iestāžu darbu. Tā ir jauna un specifiska institūcija. VPD darbinieku motivācijas paaugstināšana Latvijas iedzīvotājos ieviesīs lielāku uzticību dienesta darbam, jo no iestādes darbinieku pienākumu izpildes kvalitātes un profesionalitātes ir atkarīga arī sabiedrības drošība valsts līmenī.
Darbā pētīta VPD personāla motivēšanas sistēma un veikta tās analīze. Svarīgi ir saskaņot cilvēciskos un darba mērķus, ko var panākt ar motivācijas palīdzību. Personāla motivēšana ir process, kas saistīts ar personīgo noskaņojumu, motīviem, mērķiem, vērtībām, darba vidi un apstākļiem. Nepietiekami motivējot savus darbiniekus, var rasties problēma, kas atspoguļojas jau minētajā personālu aiziešanā no darba pēc pašu gribas. Rezultātā nemotivēti darbinieki valsts uzraudzības realizējošās iestādēs nav pieļaujama situācija, jo tādi darbinieki apdraud sabiedrības ticību dienesta darbam un kopējai drošības uzlabošanai valstī.
Valsts iestāžu vadība ir saskārusies ar darbinieku finansiālo motivācijas mehānismu ieviešanas problēmu ierobežota finansējuma apstākļos, tādēļ tai ir nepieciešams rast personāla motivēšanas papildus iespējas, kas neprasa lielus finansiālos līdzekļus, lai paaugstinātu iestādes darbinieku motivāciju un samazinātu personāla mainību. Jo darbinieku motivācijai tiek izmantotas ne tikai finanšu metodes, bet arī cita veida veicināšanas iespējas. Ievērojama loma ir motivācijas veidiem, kuri nav saistīti ar materiāliem stimuliem.
Ja darbiniekam trūkst prasmes vai zināšanu, lai veiktu kādu darbu, ir jāpaaugstina viņa kvalifikācija vai darbs jāuztic citam darbiniekam. Ja ir problēma ar resursiem,- kaut kas jāmaina vai jāuzlabo, vai jāapgūst kas jauns. Taču, ja ir problēma ar motivēšanu, tad to atrisināt ir grūtāk, jo šajā procesā nepastāv standarta metodes, un katrā konkrētā situācijā jāizvēlas vispiemērotākais darbinieku stimulēšanas paņēmiens, lai efektīvi strādātu valsts iestādes un savu darba mērķu labā.
Personāla motivācijas sistēma ir orientēta uz darbinieku aktivitātes un ieinteresētības veicināšanu. Personāla motivācijas sistēmas sekmīgas ieviešanas rezultātā ieguvēji būs gan darbinieki, gan paši darba devēji. Darbinieki iegūs precīzu priekšstatu par sava darba vērtēšanas kritērijiem un saistību starp kvalitatīvi padarītu darbu un personīgo ieguvumu. Darba devēji varēs objektīvi izvērtēt katra darbinieka ieguldījumu kopīgo mērķu sasniegšanā un atbalstīt labākos darbiniekus.
Jāatzīmē, ka neviena personāla motivācijas forma nav ideāla un tādēļ ir vēlams, lai motivācijas līdzekļu klāsts būtu pietiekami daudzveidīgs. Pārdomātu un argumentētu motivāciju atšķir augsta efektivitāte, tā mudina cilvēkus darboties vajadzīgajā virzienā, vienlaikus sniedzot viņiem iespēju sasniegt savus dzīves mērķus, to skaitā arī materiālo labklājību. Taču motivācija ir ārkārtīgi sarežģīta problēma, kurai nevar būt viennozīmīga risinājuma. VPD personāla motivācija prasa tās analīzi, vienlaicīgi papildinot esošos paņēmienus personāla motivācijai.
Nav vienkārši bez teorētiskās izpratnes atklāt tos stimulus, kas rosina personālu darbā maksimāli ieguldīt savu pilnīgu atdevi. Motivāciju ir pētījuši tādi zinātnieki kā A.Maslovs, F.Hercbergs, D.Makklellands, K.Alderfers, S.Adams, V.Vrums, L.Porters un E.Loulers. Sociālās uzvedības darbvadības modeli izstrādājuši zinātnieki H.Albaha un T.Gabelina.
Pētījuma objekts - Valsts probācijas dienestā strādājošo darbinieku motivācijas sistēma.
Pētījuma priekšmets - Valsts probācijas dienesta darbinieku motivēšanas līdzekļi darba kvalitātes un rezultātu palielināšanai, sabiedrības uzticībai dienesta darbam un iedzīvotāju drošības paaugstināšanā.
Pētījuma novitāte – Valsts probācijas dienesta personāla motivācijas izpēte.
Pētījuma hipotēze:
Vai piedāvātie motivācijas veidi ir atbilstoši personāla darbībai?
Kādi ir iespējamie jauni motivēšanas līdzekļi personāla darba kvalitātes uzlabošanai valsts iestādē?
Darbinieku apmierinātību ar darbu var paaugstināt, pielietojot dažādus motivatorus.…
