Analītiskā apskata daļā tiek aprakstīti peļņas ekonomiskā būtība, peļņas vai zaudējumu aprēķina modeļi, kā arī rentabilitātes rādītāju sistēma un sviras veidi, pētījumu un aprēķinu daļā tiek pētīta akciju sabiedrības “DIĀNA” peļņas un rentabilitātes vadīšana.
Darba pētījumu un aprēķinu daļas izstrādē ir apkopoti un analizēti uzņēmuma trīs gadu saimnieciski finansiālās darbības faktiskie finansu resursi, atklājot pozitīvos momentus un trūkumus. Finansu analīzei par pamatu izmantotas horizontālās un vertikālās analīzes metodes, kā arī finansu koeficientu aprēķināšanas metodes.
Darbs dod iespēju iepazīties un izprast ienesīgas uzņēmuma finansu darbības organizācijas pamatprincipus. Šo darbu var izmantot uzņēmumi savas peļņas un rentabilitātes vadības analīzes sākuma posmos.
Bakalaura darba izstrādē izmantota dažāda veida literatūra.
Pāreja pie tirgus attiecībām Latvijas ekonomikā, iztirzā pēc jauna un paplašina uzņēmuma darbības iespējas kā to pamat posmu. Jaunos apstākļos būtiski izmainījis tiesību, finansiāli-ekonomiskas un sociālas attiecības kā uzņēmuma iekšējā vidē, tā arī ārējā vidē. Izveidojas daudz jaunas īpašumu formas, būtiski izmainījis uzņēmumu attiecības ar valsti un ar citiem tirgus subjektiem. Ekonomiskā brīvība, kā tirgus attiecību nosacījums un sekas, pieprasa augstākas prasības uzņēmuma saimniekošanas un ekonomiskas darbības līmenim.
Arvien lielāku nozīmi iegūst uzņēmuma vadītāju zināšanas un kompetence. Vadītājiem un īpašniekiem nemitīgi jādomā, ar ko uzņēmums īsti pelna naudu, kā varētu pelnīt vairāk, kāpēc netiek pelnīts pietiekami daudz, ko vajadzētu mainīt ikdienas darbā, varbūt jāizvēlas citi produkti, citi tirgi un pakalpojumi?
Lai uzņēmums varētu domāt par nākotni, pirmkārt, ir nepieciešama esošās situācijas analīze. Nepietiek izskaitļot, kāda peļņa tiek gūta no katra ieguldītā lata, ir jādomā, piemēram, vai iespējams pelnīt vairāk, palielinot apgrozījumu ar tiem pašiem rentabilitātes rādītājiem, vai arī jāizvēlas produkts, ko var pārdot ar lielāku uzcenojumu. Vai ir iespējams kāpināt bruto rentabilitāti vai arī samazināt izdevumus? Finansu rādītāji pēc būtības atspoguļo uzņēmuma darbību – tie parāda, vai ir sakārtoti mārketinga, ražošanas un pārvaldes jautājumi, kā tiek organizēts darbs, kāda ir kontrole uzņēmumā. Tie ir kā brīdinājuma signāls, kas atklāj problemātiskās vietas uzņēmumā un parasti norāda nebūšanu cēloņus un to novēršanas ceļus [7.,3.lpp.].
Uzņēmuma darbības rezultāts tiek vērtēts ar radītāju sistēmu, no kuriem pamatrādītājs ir rentabilitāte. Rentabilitātes rādītāji atspoguļo uzņēmumu panākumus peļņas gūšanā.
Uzņēmuma darbības rentabilitāte jeb ienesīgums noteica to funkcionēšanu neatkarīgi no ekonomiskas politikas valstī. Peļņa kā ekonomiskā kategorija dabūja jauno saturu pārejā pie tirgus attiecībām, kas raksturojas ar konkurences attīstīšanu, brīvu cenas veidošanu, privāto īpašumu uz kapitālu un ar citiem nosacījumiem. Peļņa ir pamat pamudinošs motīvs jebkuras uzņēmējdarbības veikšanā. Algotie darbinieki arī ir ieinteresēti uzņēmuma ienesīgumā, kas zināmā mērā ir ne tikai viņu nodarbinātības garants (ilgtermiņa perspektīva), bet arī nodrošina viņu darba papild materiālo atlīdzību un apmierina sociālas vajadzības (īstermiņa perspektīva). Bez tās, uzņēmuma peļņa caur nodokļu maksājumu sistēmu palīdz veidot valsts budžeta ienākuma daļu visos līmeņos, veidojot valsts ekonomiskas attīstības bāzi kopumā. Tāpēc, nodrošinot valsts, īpašnieku un uzņēmuma personāla intereses, peļņa parādās kā viens no svarīgākiem rādītājiem uzņēmuma darbības efektivitātes novērtējumā tirgus ekonomikas nosacījumos. Augsts rentabilitātes līmenis dod jebkuram uzņēmumam priekšrocības investīciju piesaistīšanā, kredītu saņemšanā, piegādātāju izvēlē u.c., kas noteica konkurētspēju, kā arī to neatkarības pakāpi no tirgus konjunktūras negaidītam pārmaiņām. Sakarā ar to, rentabilitātes līmeņa ekonomiskas analīzes jautājumi ar mērķi atklāt rezerves tas paaugstināšanā, iegūst sevišķi svarīgu nozīmi.
Peļņas vadīšanas uzdevumi ir sekojoši:
1.Izveidotas peļņas maksimizēšanas lieluma nodrošināšana, kas atbilsts uzņēmuma līdzekļu potenciālam.
2.Uzņēmuma īpašniekam nepieciešama ienākuma līmeņa izmaksas nodrošināšana uz investējamo kapitālu.
3.Finanšu resursu (līdzekļu) nepieciešamo apjomu izveidošanas uz peļņas rēķina nodrošināšana, saskaņā ar uzņēmuma attīstības uzdevumiem nākamajā periodā.
4.Uzņēmuma tirgus vērtības pastāvīgo augšanu nodrošināšana [14.,284.lpp].
Darbs tiek izstrādāts pamatojoties uz literatūru un autora veiktu salīdzinošu pētījumu. Par pētījuma avotiem kalpo speciāla literatūra par uzņēmuma menedžmentu, grāmatvedību.
Darbs kopumā sniedz plašas iespējas iepazīties un izprast peļņas un rentabilitātes būtību un vadīšanu, ņemot vērā to darbības specifiskās īpašības. To iespējams izmantot veicot pētījumus par uzņēmuma darbības ienesīgumu, peļņas un rentabilitātes paaugstināšanu.
Par peļņu ir sarakstīts daudz: gan grāmatās, gan rakstos. Autori, apcerot vienu un to pašu peļņas gūšanas, sadales un izlietošanas problēmu, sniedz pretējus raksturojumus, pauž krasi atšķirīgus viedokļus un visu to izklāsta kā neapgāžamu “patiesību pēdējā instancē” [5.,112.lpp.].
Ieguldot kapitālu uzņēmējdarbībā, kapitāla īpašnieki no tā vēlas iegūt papildu ienākumu. Par šī ienākuma lielumu var spriest pēc uzņēmuma darbības finansiālā rezultāta – peļņas lieluma, kas iegūta noteiktā darbības periodā.
Peļņa kā ekonomiskā kategorija raksturo ražošanas efektivitāti, ražojamās produkcijas apjomu un kvalitāti, darba ražīgumu un pašizmaksas līmeni uzņēmumā [7.,159.lpp.].
Uzņēmējdarbībā būtiska nozīme ir peļņas un ieņēmumu rādītājiem. Ekonomiskais saturs kategorijām “peļņa” un “pievienotā vērtība” ir vienāds.
Jēdziens “ieņēmumi” atšķirībā no jēdziena “pievienotā vērtība” satur arī to ieņēmumu daļu, kas novirzāma darba samaksai.
Peļņa raksturo ieņēmumu pārsniegumu virs izmaksām, kas saistīts ar produkcijas ražošanu, pārdošanu un uzņēmuma kopējo darbību.
Jebkura uzņēmuma darbības galvenais princips ir maksimizēt peļņu. Tāpēc arī peļņa ir galvenais ražošanas efektivitātes rādītājs [7.,165.lpp.].
Peļņa ir uzņēmuma komerciāli ražošanas darbības pamat mērķis un ir tās finanšu rezultāts. Peļņa uzņēmumā veidojas no produkcijas realizācijas, darba izpildīšanas un pakalpojumu sniegšanas peļņas, kā arī no uzņēmuma īpašuma realizācijas peļņas un no ienākumiem no ārpusrealizācijas operācijām.
Peļņas līmenis ir atkarīgs no uzņēmuma bruto ienākuma un izmaksām uz ražošanu un produkcijas realizāciju [13.,22.lpp.].
Pastāv šādas peļņas teorijas:
Uzņēmējspējas, uzņēmējdarbība un peļņa. Viss zemāk minētais pilnā mērā attiecas uz peļņu kā ekonomisku kategoriju, un tas ir: pirmkārt, katram ienākumam, ko saņem ražošanas resursu īpašnieks, ir savs avots; otrkārt, šis avots saistās ar noteiktu jaunrades spēku, ar tām spējām, kas piemīt katram no ražošanas resursiem; treškārt, uzņēmējdarbībā visi ražošanas resursi mijiedarbojas, jaunrades, ražīguma spēki kopīgi rada pievienoto vērtību; ceturtkārt, ikvienam no ražošanas resursiem ir sava tirgus cena, kuras līmeni regulē pieprasījuma un piedāvājuma samērs, konkurence, daudz dažādi tirgus nosacījumi.
Grūtības peļņas izpratnē rada tas apstāklis, ka tīrā veidā šī kategorija saimniekošanas, tirgus virspusē neparādās.
Analizējot peļņas kategoriju, jāvadās pēc iepriekš pamatotās atziņas, ka uzņēmējspējas kā resursi ar savu jaunrades potenci ir peļņas veidošanas avots. Uzņēmējdarbība ir šo spēju izmantošana, ražošanas faktors, kas līdz ar pārējiem ražošanas faktoriem piedalās pievienotās vērtības radīšanā. Atkarībā no tirgus situācijas katrā no ražošanas resursu tirgiem peļņa būs lielāks vai mazāks lielums.
Peļņa un risks. Uzņēmējdarbība saistās ar risku. Nav šaubu, ka investors, uzņēmējs, kas izvērš uzņēmējdarbību ar augstu riska pakāpi, vēlas tīri subjektīvi saņemt lielāku peļņu kā maksu par risku. Uz šādiem apsvērumiem balstās peļņas teorija, kas peļņu raksturo kā maksu par risku. Šāda koncepcija rosina jautājumu: vai riska pakāpe reāli palielina vai samazina pievienoto vērtību? Atbilde sliecas uz negatīvu pusi. Grūti pierādīt, ka risks ir tiešs jaunrades avots. Pastarpināti risks var iespaidot pieprasījumu un piedāvājumu, kā tas notiek attiecībā uz kredīta procentu likmēm.…
