Pedagoģisko konfliktu risināšanas iespējas un saistība ar sociālo prasmju attīstīšanu

Runājot par konfliktu, runājam par cīņu. Pedagoģiskā prakse liecina; ja nav labvēlīgu attiecību starp skolotāju un skolēnu, tad parasti izglītība nevainagojas ar pozitīviem rezultātiem. Skolotāja profesijai ir viena būtiska īpatnība- lai arī kādu mācību priekšmetu skolotājs mācītu, lai ar kāda vecumposma bērniem strādātu- tas viss nevar notikt bez skolotāja un skolēna saskarsmes.
Savās skolās mēs esam liecinieki tam, ka skolotāji svārstās starp demokrātiskām audzināšanas metodēm, autoritāriem paņēmieniem un visatļautību. Skolotāju nesavaldība, neuzticēšanās skolēniem, autoritāras audzināšanas metodes, pārliecība, ka it viss, ko dara skolotājs ir pareizi, nevēlēšanās atzīt kļūdas- no vienas puses, un skolēnu nedisciplinētība, nevēlēšanās mācīties ar pilnu atdevi, vecāku nepietiekama palīdzība- no otras puses ir iemesls nestandarta pedagoģiskajām situācijām, disharmonijai un konfliktiem. Emocionalitāte ir mūsu psihisko reakciju kopums, kas sagrupē mūsu instinktus, bezapziņas tieksmes, domas. Tā vada rīcību. Tā nosaka mūsu jūtas, garastāvokļus, kaislības.
Skolas dzīves demokratizācija un tajā skaitā arī skolēnu un skolotāju savstarpējo attiecību demokratizācija ir sarežģīts un ilgstošs process. Un tieši šī procesa laikā saskarsmes problēmas un konflikti skolas dzīvē ir palikuši sevišķi aktuāli. Konfliktu nenovēršamā pastāvēšana indivīda un sociālajā dzīvē aicina saprast, kāda ir konfliktu, šo pretrunīgo tendenču vai interešu sadursmju būtība un cēloņi, kādas ir to risināšanas iespējas?
Gadsimtiem ilgi cilvēki centušies atrast risinājumu konfliktu pastāvēšanas problēmai. Par to liecina filozofu, psihologu, pedagogu un sociologu darbi.
Jau Aritotelis savā traktātā “Politika” analizē personības un sabiedrības mijiedarbību, akcentējot cilvēka spēju sadarboties ar citiem cilvēkiem. Konflikta problēma zinātniskajā literatūrā pirmo reizi atzīmēta G.Zimmela grāmatā “Konflikts mūsdienu kultūrā”, kur konflikts tiek uzskatīts kā kultūras parādība. Psihoanalītiskajās teorijās sevišķi lielu uzmanību konfliktam pievērš Z.Freids, K.Jungs, Ā.Ādlers, K.Levins, E.Ēriksons.…