Patērētāju tiesību aizsardzības likumdošana Latvijā

Mūsdienu cilvēkam ik uz soļa jāsastopas ar preču un pakalpojumu pirkšanu. Piedāvāto preču un pakalpojumu klāsts kļūst aizvien plašāks. Nemitīgi tiek piedāvātas un reklamētas dažādas preces un pakalpojumi, taču ne vienmēr to iegādāšanās dod cilvēkam solīto rezultātu, vai atbilst solītajai kvalitātei. Aizvien pieejamas dažādas jaunas preces un pakalpojumi, iespējami vairāki alternatīvi pirkumi, kuri atšķiras pēc savām īpašībām.
Vēl nesen personas apmaksāja savus rēķinus par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem vai pirka preces veikalā, norēķinoties tikai skaidrā naudā. Šodien patērētājam ir iespēja veikt apmaksu, izmantojot banku pakalpojumus, debetkartes, kredītkartes, līzinga sabiedrību pakalpojumus, kā arī izvēlēties nepieciešamās preces internetā, pēc katalogiem vai televīzijā. 1
Patērētājiem ir arvien grūtāk orientēties jauno preču un pakalpojumu klāstā. Nepieciešamas ļoti plašas zināšanas, lai varētu izdarīt atbilstošu izvēli. Nepieciešamas institūcijas, kas uzrauga tirgotājus un nosaka normas, lai tirgotāji neizmantotu pircēju slikto informētību par precēm un pakalpojumiem. Arī iedzīvotājiem nepieciešama izpratne par savām tiesībām patērētāju tiesību aizsardzības jomā.
Tirgus ekonomikas apstākļos patērētājam nepieciešamas plašas zināšanas, lai izdarītu pamatotu un savām vēlmēm atbilstošu izvēli. Patērētājiem jāzina, vai konkurence starp uzņēmumiem ir godīga, vai netiek lietoti negodīgi un maldinoši tirdzniecības paņēmieni. Tā kā patērētāji nav profesionāļi un vieni nevar stāties pretī daudzām kompānijām, lielākajā daļā pasaules valstu ir radīta likumdošana un procedūras patērētāju tiesību aizsardzībai.2…