Lai noskaidrotu patērētāju tiesību jēdzienu un būtību, nepieciešams noskaidrot, kas ir patērētājs, pakalpojums, pakalpojuma sniedzējs, pārdevējs, prece un ražotājs. Visi minētie termini ir formulēti Latvijas Republikas 1999.gada 18. marta „Patērētāju tiesību aizsardzības likuma” (turpmāk darbā – PTAL) 1.pantā
• patērētājs - fiziskā persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties preci vai izmantot pakalpojumu nolūkam, kurš nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību;
• pakalpojums - personas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros par atlīdzību vai bez tās izpildīts patērētāja pasūtījums vai tāda ar patērētāju noslēgta līguma pildīšana, saskaņā ar kuru tiek iznomāta kāda lieta, izgatavota jauna lieta, uzlabota vai pārveidota esoša lieta vai tās īpašības vai veikts darbs, vai gūts nematerializēts darba rezultāts;
• pakalpojuma sniedzējs - persona, kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros sniedz pakalpojumu patērētājam;
• pārdevējs - persona (arī importētājs), kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros piedāvā vai pārdod preci patērētājam, kā arī persona, kas darbojas pārdevēja vārdā vai viņa uzdevumā;
• prece - jebkura lieta, ko piedāvā vai pārdod patērētājam;
• ražotājs - persona, kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros izgatavo vai atjauno preci pārdošanai vai uzrāda sevi kā ražotāju, norādot (marķējot) uz preces vai tās iesaiņojuma vai preces tehniskajā pasē savu nosaukumu (firmu), vārdu, uzvārdu un preču zīmi, vai citu atšķirības zīmi.
Respektīvi, patērētāju tiesību būtība balstās uz attiecībām, kas rodas starp patērētāju un ražotāju, starp patērētāju un pārdevēju, starp patērētāju un pakalpojuma sniedzēju, patērētājam iegādājoties preci vai saņemot pakalpojumu.
Pēc autora domām, vienlīdz, svarīgi ir konstatēt pretrunas, kas rodas starp juridiskā spēka hierarhiju piemērojot vispārējās tiesību normas attiecībā pret speciālajām tiesību normām. Darba autors norāda, ka, saskaņā ar likuma, „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” 8.pantu, ja konstatēta pretruna starp normatīvajos aktos ietvertajām vispārējām un speciālajām tiesību normām, vispārējā tiesību norma ir spēkā tiktāl, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma. Patērētāju tiesību aizsardzības likums, turpmāk tekstā – PTAL, otrā nodaļa nosaka tiesiskās attiecības darījumos, kuros viens no līgumslēdzējiem ir patērētājs. Ņemot vērā iepriekš minēto, autors secina, ka PTAL normas regulē tiesiskās attiecības starp konkrētām personām, no kurām viena puse ir patērētājs, tādēļ šīs normas attiecībā pret Civillikuma normām ir atzīstamas par speciālajām.
Kritērijs darījuma atzīšanai par tādu, kas pakļauts PTAL regulējumam, ir līguma subjekts – (patērētājs - fiziska persona, kas neizmanto preci vai pakalpojumu saimnieciskās vai profesionālas darbības nodrošināšanai), nevis sniegtā pakalpojuma vai pirkuma veids. Noteikti var apgalvot, ka katrs no mums ir patērētājs visdažādākās sadzīves jomās. Katru dienu mēs iepērkamies vai izmantojam kādus pakalpojumus, tādā veidā stājoties līguma attiecībās ar pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju. Cilvēkiem nostiprinājies uzskats, ka patērētājs ir tikai pircējs veikalā, bet patiesībā vide, kurā šīs attiecības darbojas ir daudz plašāka. …
