-
Partiju loma Latvijas likumdošanas procesā
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Izmantotie saīsinājumi | 3 | |
Ievads | 4 | |
1. | Latvijas likumdošanas orgāns – Saeima | 7 |
1.1. | Parlamenta un deputāta jēdziens | 7 |
1.2. | Parlamenta izveidošana un tā darbība – vēsturiskais aspekts | 10 |
2. | Partiju darbs Saeimā un frakcijās | 14 |
3. | Partiju ietekmes palielināšanas meklējumi cīņā par iekļūšanu Saeimā | 19 |
3.1. | Partiju dalīšanās, apvienošanās un jaunu partiju veidošana pirms Saeimas vēlēšanām | 21 |
3.1.1. | Partiju šķelšanās un apvienību veidošana | 21 |
3.1.2 | Jaunu partiju veidošana pirms Saeimas vēlēšanām | 28 |
3.2. | Partiju finansēšanas procesi un to ierobežošana | 31 |
4. | Deputātu darba organizācija un darbības kontrole | 40 |
Secinājumi un priekšlikumi | 44 | |
Izmantoto avotu un literatūras saraksts | 47 |
Saeima ir Latvijas Republikas augstākais valsts varas orgāns, kurai pieder likumdošanas tiesības. Tas ir vienkameras parlaments, kurā ir 100 deputāti. Saeimas galvenais uzdevums ir likumprojektu izskatīšana. Likumdošanas iniciatīva Latvijā pieder
• Valsts prezidentam,
• Ministru kabinetam,
• Saeimas komisijām,
• Ne mazāk kā 5 Saeimas deputātiem,
• 1/10 vēlētāju.
Pēc likumprojekta izstrādes, tas tiek reģistrēts Saeimas kancelejā un tiek nodots atbildīgajai komisijai tā izskatīšanai. Saeimas plenārsēdēs, likumprojekts tiek izskatīts 3 vai 2 lasījumos atkarībā no tā, kā tas noteikts likumā. Galīgo pieņemtā likuma variantu nosūta Valsts prezidentam, kurš likumu izsludina. Prezidents likumu var arī nodot Saeimai atpakaļ, tā otrreizējai izskatīšanai, vai arī apturēt tā izsludināšanu uz 2 mēnešiem un, ja 1/10 vēlētāju pieprasa, tad nodot to tautas nobalsošanai. Likums stājas spēkā 14 dienas pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits termiņš.
Latvijā kā tiesiskā valstī tiek realizēts varas dalīšanas princips. Vara tiek dalīta likumdošanas varā, izpildvarā un tiesu varā. Likumdošanas vara tiek realizēta partiju darbības ietekmē, jo piesakot savu partiju kandidātus vēlēšanām, partijas atkarībā no saņemtajām vēlētāju balsīm, iegūst noteiktu deputātu mandātu skaitu parlamentā jeb Saeimā.
1.1. PARLAMENTA UN DEPUTĀTA JĒDZIENS
Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un proporcionālās vēlēšanās, piešķirot vietas partijām, kuras iegūst vismaz 5 % balsu. Vēlēšanas notiek reizi četros gados, oktobra pirmajā sestdienā. Saeimu ievēlē uz četriem gadiem. Šādu skaidrojumu var gūt arī LR Satversmes II nodaļā, kas izklāstīts 5., 6., 10.un 11.pantā.
Tomēr jāpiebilst, ka LR Satversme nav vienīgais likums, kas regulē Saeimas vēlēšanu norises kārtību. Ir vēl virkne likumu, kas sīki izklāsta to, kādā veidā notiek vēlēšanas, kā reģistrējami deputātu kandidātu saraksti, kas drīkst un kas nedrīkst tikt iekļauts šajos sarakstos, kas atbild par norises kārtību utt.…
Kvalifikācijas darba mērķis ir rast priekšstatu par politiskajiem procesiem Latvijā, kas ietver sevī politikas zinātni, kā arī konstitucionālās tiesības, un konkrēti, vienu šo tiesību aspektu Latvijas kontekstā – Saeimas vēlēšanas un partiju darbu Saeimā, strādājot ar likumiem un piedaloties likumdošanas procesā. Darbs izstrādāts, lai sniegtu autora skatījumu uz to, kāda ir Latvijas politiskā vide, kāda ir Saeimas darba ikdiena frakcijās un kā tiek organizēts deputātu darbs. Mērķa sasniegšanai ir pētīts – kāda ir partiju ietekme likumdošanas procesā, kas raksturīgs Saeimas vēlēšanām, kāda ir vēlēšanu vēsture, kādu lomu šeit spēlē politiskās partijas un to apvienības, kā arī izanalizēts pastāvošā politisko partiju finansēšanas sistēma, veiktās izmaiņas laika posmā starp 9.un 10.Saeimas vēlēšanām un tās izmaiņas, kas skars Latvijas sabiedrību un politiskās partijas no 2012.gada. Darba uzdevumi: • sniegt autora vērtējumu par partiju lomu Latvijas likumdošanas procesā, ņemot vērā, ka deputāti LR Saeimā tiek ievēlēti kā kādas konkrētas partijas pārstāvji; • izpētīt un analizēt partiju ietekmes palielināšanas mehānismus cīņā par likumdošanas un izpildvaras maksimālu koncentrāciju savās rokās; • izvērtēt pastāvošās partiju finansēšanas sistēmas efektivitāti un iespējas mainīt šo sistēmu, kā arī, kādus labumus sistēmas maiņa varētu dot. Tiek apskatīta arī partiju un deputātu darba ikdiena, kā tā tiek organizēta un kādus uzdevumus deputāti kā partiju pārstāvji veic Saeimā un frakcijās. Darba aktualitāte ir saistīta ar Saeimas galveno uzdevumu - likumprojektu izstrādi un likumu pieņemšanu. Lai kādi būtu priekšlikumi grozīt likumus vai izstrādāt jaunus, tie nonāks Saeimas darba kārtības jautājumu sarakstā un tieši deputāti būs tie, kas izlems par kāda priekšlikuma virzīšanu tālāk, lai beigās iestrādātu likumā, vai tieši otrādi, nevirzīšanu vai noraidīšanu. Ņemot vērā Latvijā pastāvošo vēlēšanu sistēmu, kad deputātu kandidāti tiek virzīti un vēlāk ievēlēti par deputātiem kā kāda noteikta politiskā spēka pārstāvji, kā arī to, ka balsojums par konkrētu priekšlikumu notiek, pēc tā izskatīšanas frakcijā un lēmuma pieņemšanas par balsojumu, tad var teikt, ka tieši partiju vai to apvienību loma, tās nostāja konkrēta jautājuma virzībā spēlē vienu no galvenajām lomām galīgo lēmumu pieņemšanas procesā Saeimā.
- Latvijas un Eiropas Savienības attiecības laika posmā no 1993.-2002.gadam
- Masu informācijas līdzekļu loma citas etniskas grupas tēla veidošanā
- Partiju loma Latvijas likumdošanas procesā
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Masu informācijas līdzekļu loma citas etniskas grupas tēla veidošanā
Diplomdarbs augstskolai64
Novērtēts! -
Latvijas un Eiropas Savienības attiecības laika posmā no 1993.-2002.gadam
Diplomdarbs augstskolai61
-
Procesa virzītāja loma kriminālprocesā
Diplomdarbs augstskolai74
Novērtēts! -
Latvijas tūrisma politikas veidošanas analīze un pilnveidošana
Diplomdarbs augstskolai76
Novērtēts! -
Latvijas darba aizsardzības likumdošanas analīze
Diplomdarbs augstskolai90
Novērtēts!