Pārstāvniecības jautājumi administratīvajā procesā

šī diplomdarba tēma ir saistīta ar pavisam jaunu tiesību institūtu mūsu valstī, un tieši ar Administratīvo procesu.
Pētot pašvaldību pieņemtos administratīvos aktus atklājas tipiska kļūda – lēmumiem trūkst pamatojuma un atsauces uz tiesību normām. Ļoti daudzas personas, gan fiziskās, gan arī juridiskās personas, griežoties uz valsts vai pašvaldību iestādēm pēc kāda lēmuma, vai paziņojuma, vai arī saņemot kādu administratīvo aktu no augstākminētajām iestādēm konstatē, diemžēl tādas situācijas, ka valsts vai pašvaldību iestādes rīkojas neatbilstoši noteikto normatīvo aktu prasībām.
Katrai personai ir tiesības griezties tiesību sargājošās iestādēs pēc palīdzības, jeb citiem vārdiem sakot pēc savu aizskarto interešu un tiesību aizsardzības, un arī strīda gadījuma atrisināšanas.
Nepieciešamība pēc tāda institūta kā administratīvais process ieviešanas ir saistīta arī ar to, ka mūsu tiesas ir pārslogotās, un tādu lietu izskatīšana ieilgts uz vairākiem gadiem, kaut gan nepieciešamība pēc šādu problēmu atrisināšanas ir ļoti asā. Tās būtu jārisina pēc iespējas ātrāk.
Mazas un skaistas pilsētas uzņēmējs lūdz pašvaldības atļauju izbūvēt vasaras kafejnīcu, bet būvvalde šo lūgumu noraida bez pamatojuma. Invalīds lūdz pašvaldībai vienreizējo sociālo pabalstu, bet sociālais departaments noraida šo lūgumu un nepamato. SIA “K” lūdz mainīt zonējumu zemes gabalam, pašvaldības vides departaments to piekrīt mainīt tikai daļai zemes gabala un nepamato šo lēmumu. Šie ir daži piemēri tipiskai kļūdai – situācijas analīzes un lēmuma pamatojuma trūkumam, kas sastopama administratīvajos aktos, un kuru novērst prasa ilgi gaidītais Administratīvā procesa likums.…