Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
21,48 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:903523
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 15.02.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 63 vienības
Atsauces: Nav
Laikposms: 2000. - 2010. g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Anotācija    4
  Annotation    5
  Ievads    6
1.1.  Pārrobežu piesārņojuma problēma    8
1.2.  Īpaši jutīgas teritorijas raksturojums    10
1.3.  Latvijas likumdošana virszemes ūdeņu kvalitātes jomā    11
1.3.1.  Latvijas nacionālie tiesību akti ūdeņu kvalitātes jomā    11
1.3.2.  Latvijai saistošā likumdošana pārrobežu piesārņojuma jomā    13
1.4.  Ūdeņu kvalitātes vērtēšana Latvijas upēs    14
1.4.1.  Ūdens kvalitātes noteikšanas kritēriji    14
1.4.2.  Upju ūdeņu ķīmiskais sastāvs    19
1.4.3.  Trofija un saprobitāte    23
1.4.4.  Ūdeņu pašattīrīšanās    25
1.5.  Ūdeņu piesārņojums    25
1.5.1.  Ūdenī izšķīdušo vielu notece    26
1.5.2.  Eitrofikācija    27
1. 6.  Platones upes baseina raksturojums    28
1.6.1.  Notekūdeņu izplūdes vietas Platones upes baseina ūdensobjektos    33
1.6.2.  Izkliedētā piesārņojuma risks    35
2.  Materiāli un metodes    37
3.  Rezultāti un to apspriešana    41
3.1.  Punktveida notekūdeņu biogēno elementu paliekošā piesārņojuma raksturojums 2000.-2007. gadā    41
3.2.  Hidroķīmisko elementu izmaiņas Latvijā 2003.-2007. gadā    45
3.3.  Biogēno elementu ķīmijas izmaiņu salīdzinājums Platones upē    51
  Lietuvas pierobežā un Latvijā upes grīvā pie ietekas Lielupē 2006. gadā    51
3.4.  Ūdens paraugu hidroķīmijas izmaiņas Platones upes baseinā no Lietuvas-Latvijas pierobežas līdz Platones upes grīvai pie ietekas Lielupē 2008. gada martā    56
3.5.  Piesārņojuma noteikšana pēc makrofītiem    61
  Secinājumi    66
  Izmantotā literatūra    67
  Pielikums    73
Darba fragmentsAizvērt

Latvijas dabas ūdeņu ekoloģisko kvalitāti ietekmē ne tikai pašas valsts saimnieciskā darbība un radītais piesārņojums, bet arī citu valstu radītais pārrobežu piesārņojums. Latvija atrodas vairāku lielu upju lejtecēs, tādēļ Baltijas jūras, Rīgas jūras līča un upju ūdeņu kvalitāti būtiski ietekmē Latvijā un upju augšteču baseinos radītais pārrobežu piesārņojums.
Latvijas lielāko upju, it īpaši Daugavas, Lielupes un Ventas baseinā, būtiska ir pārrobežu piesārņojuma ietekme, jo tās saņem ūdeņus no kaimiņvalstīm. Pārrobežu piesārņojums Daugavā nonāk no Baltkrievijas un Krievijas, bet Ventā un Lielupē - no Lietuvas. Minēts, ka no Latvijas upju kopējās gada noteces tikai 44% veidojas Latvijas teritorijā, bet 56% nāk no Lietuvas, Baltkrievijas un Krievijas kopā ar šo valstu tautsaimniecībā radīto piesārņojumu. Tas rada tiešus draudus iedzīvotāju veselībai, piemēram, lielu rūpniecisko avāriju gadījumos (Ziņojums par direktīvas 2000/60/EK izpildi "Upju baseinu apgabalu raksturojums. Antropogēno slodžu uz pazemes un virszemes ūdeņiem vērtējums. Ekonomiskā analīze, 2005). Šobrīd 8 upes (22 ūdensobjekti) - Venta, Tērvete, Svēte, Platone, Sesava, Sidrabe, Mūsa un Daugava - ir atzītas par riska objektiem pārrobežu piesārņojuma dēļ (Piesārņojums ar nitrātiem, 2003).
Tā kā Lielupes sateces baseinam piederošā Platones upes teritorija aizsākas Lietuvas teritorijā, tad pēc 2001. gadā izstrādātā kopējā Latvijas- Lietuvas Lielupes apsaimniekošanas plāna, arī uz Platones upi attiecas pārrobežu pārneses piesārņojuma monitorings. Aptuveni aprēķini rāda galveno tendenci, ka pārrobežu piesārņojums no Lietuvas puses sastāda līdz 50 % no tā kopējā slāpekļa un fosfora daudzuma, kurš pa Lielupi ieplūst Rīgas līcī (Lielupes baseina raksturojums, 2003).
Virszemes ūdensobjektu ekoloģiskās kvalitātes pētījumiem ir būtiska nozīme upes ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanā, ūdensobjekta ekosistēmas bioloģiskās daudzveidības pētījumos, iekšējo ūdeņu monitoringa novērtējumos, hidroekosistēmā pieaugošās iespējamās eitrofikācijas seku novēršanā, kā arī ūdensobjekta turpmākās attīstības prognozēšanā.
Saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā ieviešanas plāniem (turpmāk Ūdens struktūrdirektīva), Latvijā pastāv noteikums, ka līdz 2009.gadam ir jābūt izstrādātiem ūdens pārvaldības plāniem (rīcības programmām kvalitātes uzlabošanai) tiem ūdensobjektiem, kuru ekoloģiskā kvalitāte ir vidēja, slikta vai pat ļoti slikta, un līdz 2015. gadam jāsasniedz vismaz labu ūdens vides ekoloģisko kvalitāti visos Eiropas Savienības dalībvalstu izdalītajos dabiskajos ūdensobjektos (Ūdens struktūrdirektīva 2000/60/EC) tai skaitā arī mazajās upēs, kas kopumā veido lielo upju sateces baseina kopējo ekoloģisko stāvokli. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −51,45 €
Materiālu komplekts Nr. 1312210
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties