Olaines kā apdzīvotas vietas veidošanās aizsākās 1939. gadā līdz ar kūdras ieguves nozares attīstību - kūdras purvos un kūdras brikešu fabrikā strādājošie veidoja kūdras rūpnīcas ciemata iedzīvotāju lielāko daļu. Par pilsētas attīstības aizmetņiem var sākt runāt kopš 1956. gada, kad Olainē tika uzsākta jaunu rūpnīcu celtniecība. 1963. gadā kūdras rūpnīcas strādnieku ciemats kļuva par Olaines pilsētciematu un saglabāja šo statusu līdz 1967. gada 20. februārim, kad 332 ha lielā teritorija ar 7000 iedzīvotāju ieguva pilsētas tiesības. 1967. Gada 20. februāri olaines iedzīvotāji uzskata par pilsētas dzimšanas dienu. 60. - 80. gadi ir Olaines izaugsmes laiks. Jau aktīvi darbojās vairākas ražotnes - Plastmasu pārstrādes rūpnīca, Būtiskas izmaiņas pilsētai atnesa 90. gadu sākums. Visi Olaines uzņēmumi bija iesaistīti PSRS rūpniecības kompleksā un to ražošanas apjomi pieauga līdz pat 1990. gadam. Pēc 1991. gada ražošana lielākajos uzņēmumos apsīka. Mainoties ekonomiskajai un politiskajai situācijai, strauji attīstījās privātais sektors. 1991. gadā Olaines teritorija tika divkārt paplašināta, lai nodrošinātu individuālo apbūvi un rekreācijas zonu. Pašlaik Olaine kļūst sakoptāka, attīstās infrastruktūra- sistemātiski tiek darīts viss, lai iedzīvotāji justos droši, lai apzinātos Olaini kā savas mājas un mūsdienīgu Latvijas pilsētu skaita ziņā. (Olaines mājas lapa)
Olainē ir ap četrdesmit daudzdzīvokļu māju, tās galvenokārt ir piecstāvu un divstāvu mājas, un ir ar Vēl pāris gadus iepriekš Olainē bija vairākas apsaimniekošanas organizācijas. Taču pašreiz sīvās konkurences apstākļos ir izveidojusies organizācija,- monopols, jo citu nav. Šī situācija, ļauj organizācijai diktēt savu cenu politiku, kā arī veicot kārtējos nepieciešamos darbus noteikt prioritātes.
Olainē pašreiz dzīvo aptuveni 13000 iedzīvotāji, lielākā daļa no tiem dzīvo daudzstāvu daudzdzīvokļu namos. No šajās mājās dzīvojošajiem iedzīvotājiem liela daļa dzīvokļus ir privatizējuši un kļuvuši par to īpašniekiem. Daudziem jaunais statuss nav pierasts un nav īsti skaidrs, kādas pārmaiņas tas rada. Privatizējot dzīvokli īpašnieki savā īpašumā saņem arī domājamo daļu no kopīpašuma un zemes īpašumu. Kaut arī privatizācija tika uzsākta aptuveni pirms desmit gadiem, tomēr arī pašreiz ir liela daļa dzīvokļu, kas nav privatizēti. Neliela daļa dzīvokļu pieder valstij vai pašvaldībai. Pēc privatizācijas mājas apsaimniekošanu reglamentē likums, bieži vien īpašnieki nonāk konfliktā ar pašvaldību vai valsti, un nesaskaņas pastāv pašu īpašnieku starpā. Lielākā problēma ir tā, ka liela iedzīvotāju daļa Olainē ierodas tikai, lai pavadītu nakti un brīvdienas. Rīgas tuvums, kā arī nespēja atrast darbu uz vietas, spiež lielu daļu iedzīvotāju Olaines pilsētu pārvērst par vienu no Rīgas guļamrajoniem. Gadījumos, kad tikai daļa no daudzdzīvokļu mājas dzīvokļiem ir privatizēti, to īpašnieki nevar patstāvīgi organizēt mājas apsaimniekošanu pēc saviem ieskatiem. Patreizējais apsaimniekotājs SIA ,,Bopas” ir veidojies uz viena no iepriekšējā apsaimniekotāja ,,Olaine ūdens un siltums” bāzes, kurā ar savu daļu piedalās arī Olaines pašvaldība. Šī situācija veicina pašvaldības kontroli pār apsaimniekošanas organizāciju. Tas no vienas puses veicina stabilu apsaimniekotāju darbību, bet no otras puses neveicina labvēlīgu konkurenci, kas ļautu iedzīvotājiem izvēlēties sev tīkamu apsaimniekotāju, un spiestu citām apsaimniekošanas organizācijām uzlabot darbību.
Autors dzīvo Olainē daudzdzīvokļu mājā privatizētā dzīvoklī un dzīvokļa privatizācijas laikā ir saskāries ar dažādu organizāciju darbiniekiem. Patreizējā periodā saskaroties ar apsaimniekošanas organizāciju, nācies saskarties ar dažādām negatīvām tendencēm. Piemēram, nepieciešamais remontdarbs tiek veikts, taču pēc vairāk kārtējas atgādināšanas. Dažreiz darbs tiek veikts nekvalitatīvi. Ja nepieciešams veikt kādus darbus, kas ir privatizētā dzīvoklī, tos piedāvā veikt darba laikā un par to ir jāmaksā. Kā lai strādājošie atrisina problēmas, ja jābūt darbā un kavējumi nav pieļaujami? Dažādi sīkumi, kas liekas pat nesvarīgi, lielai daļai iedzīvotāju rada problēmas un dažreiz nepatīkamus pārdzīvojumus.
Autors izpētīja likumdošanas aktus, kuri sargā vai tieši otrādi ierobežo privātīpašnieku tiesības un nosaka viņu pienākumus. Saskaroties ar dažādu sadzīvisku problēmu risināšanu ar apsaimniekotāju spēkiem, autoram ir izveidojies savs viedoklis par savas mājas apsaimniekotājiem. Autoram interesanti šķita interesanti noskaidrot, kāds ir citu iedzīvotāju viedoklis par Olaines pilsētas daudzdzīvokļu namu apsaimniekotājiem.
…
