Noziedzīga nodarījuma motīvs un mērķis

KOPSAVILKUMS
Darba iztrādes ietvaros autore ir nonākusi pie atbildes uz darba jautājumu par to, vai mērķis un motīvs noziedzīga nodarījuma kvalifikācijas ietvaros var tikt uzskatīti pr sinonīmiem? Atbilde ir noraidoša, jo ar mērķi (nolūku) tiek saprasts tas, ko vēlas, cenšas īstenot, sasniegt, arī kā sinonīms vārdam „nolūks”. Savukārt ar motīvu tiek saprasts tas, kas rosina, pamudina (uz kādu darbību, rīcību). Tātad termini „nolūks” un „mērķis” var tikt atzīti par sinonīmiem, taču tie nav identificējami ar terminu „motīvs.”
Izpētot izvēlētā temata tiesisko regulējumu, kopsakarā ar citiem normatīvajiem aktiem, autore ir izpildījusi darba sākumā izvirzīto mērķi, kā arī apkopojusi secinājumus. Autore secina, ka:
1. Noziedzīga nodarījuma kvalifikācija ir pilnīgas atbilstības konstatēšana starp nodarījuma faktiskajām pazīmēm un Krimināllikuma normā paredzētā konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm;
2. noziedzīgā nodarījuma sastāvs ir vairāku pazīmju kopums, kur iztrūkstot vienai no pazīmēm, nav iespējams to definēt kā noziedzīga nodarījuma sastāvu un virzīties tālāk; vērtējot noziedzīga nodarījuma sastāvu nepieciešams aplūkot katru no pazīmēm atsevišķi, tomēr ne atrauti;
3. tiek izdalītas divas vainas formas – nodoms un neuzmanība; nodoms un prettiesiskuma apzināšanās ir divi patstāvīgi vainas elementi, bez kuriem nav iespējama subjektīvas puses noteikšana;
4. noziedzīgu nodarījumu, kuru subjektīvajā pusē likumdevējs ir iekļāvis motīvu un mērķi (nolūku), kvalifikācijai obligāti ir nepieciešams konstatēt tikai tiešu nodomu, jo netieša nodoma gadījumā nolūka, motīva un mērķa (nolūka) pastāvēšana ir izslēgta, taču zādzības ir iespējams izdarīt tikai ar mantkārīgu nolūku, lai arī šo normu dispozīcijās nav iekļauta norāde uz nolūku kā uz subjektīvās puses pazīmi.
…