Pašlaik gandrīz jebkuras valsts uzmanības lokā ir noziedzības apkarošana. Katra valsts šo problēmu un ar to saistītos jautājumus risina, vadoties no savām prioritātēm, nacionālajām, sociālajām, reliģiskajām īpatnībām.
Noziedzība ir sena civilizācijas pavadone, tikpat ilga vēsture ir arī noziedzības apkarošanai. Cīņai ar šo negatīvo parādību valstis allaž veltījušas lielas pūles. Noziedzība ir sociālā rakstura problēma - tāpēc vērojot tās dinamiku, var spriest par pozitīvām vai negatīvām sabiedrības reakcijām uz izmaiņām pašā valstī.
Bakalaura darba apjomā es centīšos izzināt, kā ar tādas izmeklēšanas darbības palīdzību kā nopratināšana, var ietekmēt noziedzības apkarošanu un noziegumu novēršanu.Bakalaura darba pētījuma priekšmets ir nopratināšana un noziegumu novēršana. Bakalaura darba uzdevums ir noskaidrot nopratināšanas lomu noziedzīgo nodarījumu novēršanā, noskaidrot kādas ir atšķirības nopratinot dažādus procesa dalībniekus un kā var atmaskot nepatiesas liecības. Lai veiksmīgi varētu tikt galā ar šiem uzdevumiem, bakalaura darba apjomā tiks pielietotas sekojošas izzināšanas metodes: analīze, sintēze, salīdzināšana, vēsturiskā un loģiskā izziņas metode, indukcija un dedukcija.
Bakalaura darbs sastāv no četrām nodaļām. Pirmajā nodaļā „Nopratināšanas un noziegumu novēršanas vispārīgais raksturojums” es centīšos apskatīt nopratināšanas jēdzienu no dažādu zinātņu viedokļa, lai parādītu cik tad plašs un diezgan sarežģīts ir nopratināšanas jēdziens, jo cilvēkiem, kas nav saskārušies tuvāk ar nopratināšanu ir ļoti maldīgs un paviršs priekšstats par šo izmeklēšanas darbību. Interesants un uzmanības vērts man likās arī jautājums par nopratināšanas vēsturi un tās pirmssākumiem, jo ja ir velme kaut ko izpētīt un detalizēti izanalizēt, tad ir nepieciešams sekot sava izpētamā priekšmeta izveidošanas un attīstības posmiem. Nenoliedzami, svarīgi man likās arī uzskaitīt un apskatīt dažādus nopratināšanas veidus, lai parādītu cik plaša ir šī izmeklēšanas darbība un līdz ar to ļautu izdarīt secinājumu, ka bez šīs izmeklēšanas darbības nevar tikt izmeklēta un atklāta ne viena krimināllieta. Pirmajā nodaļā arī vispusēji tiek apskatīti jautājumi, kas saistīti ar nopratināšanas gaitu, tiek aplūkoti apstākļi, kas ietekmē liecību veidošanos un nopratināšanas taktikas vispārējie pamati. Attiecībā uz noziegumu novēršanu uzmanība tiek vērsta tās definīcijai un izpratnei, tiek apskatīti arī preventīvie pasākumi un noteikts profilaktiskās darbības uzdevums, kā arī tiek atspoguļoti citi jautājumi, kas saistīti ar noziegumu novēršanu.
Otrā nodaļa „Nepatiesu liecību atmaskošana” sastāv no trim apakšnodaļām un tajā tiek apskatīti un izanalizēti jautājumi, kas palīdz atmaskot nepatiesas liecības, kā arī ļauj izprast, kad nopratināmais tiešām melo, bet kad maldās. Tie ir ļoti sarežģīti jautājumi un protams šajā bakalaura darba apjomā nevar būt izanalizēti pietiekoši sīki un detalizēti. Bet es centos pēc iespējas konkrētāk un uzskatāmāk dot priekšstatu uz kādiem jautājumiem un problēmām ir jāvērš uzmanība. Nozīmīga vieta šajā nodaļa ir atvēlēta jautājumam saistītam ar pārrunas motīviem un rekomendācijām pašaprunāšanas atmaskošanai. Tiek uzskaitītas pazīmes, kas var liecināt par liecību nepatiesumu un nedaudz apskatīti arī jautājumi saistīti ar melu diagnostikas un atmaskošanas paņēmieniem.
Trešā nodaļa „Atsevišķu procesa dalībnieku nopratināšana un iegūtās informācijas nozīme noziegumu novēršanā” sastāv no diviem blokiem un šis iedalījums ir nosakāms ar divu procesa dalībnieku grupām: liecinieka un cietušā nopratināšana un aizdomās turētā un apsūdzētā nopratināšana. Šajā nodaļā uzmanība tiek vērsta arī kriminālprocesuālai likumdošanai, jo tā nosaka nopratināšanas kārtību un likumību. Uzmanība tiek vērsta arī uz cietušo ieinteresētību krimināllietas iznākumā, kā arī tiek akcentēta doma, ka neskatoties uz to, ka pastāv tāds maldīgs uzskats, ka liecinieku un cietušo nopratināšana ir diezgan viegls process, nekādā gadījumā īsts profesionālis nevar vērtēt nopratināšanas sarežģītību atkarībā no tā, kurš no procesa dalībniekiem tiks nopratināts. Svarīgi man likās arī atrast padomus un nelielu ievirzienu, kā tad rīkoties, ja ir grūti izveidot kontaktu ar nopratināmo. Nopratināšanā pats svarīgākais ir, pirmkārt, atrast kontaktu ar nopratināmo un panākt, lai viņš liecinātu, otrkārt, ir jāatmasko nepatiesas liecības un jāatdala mazsvarīgas ziņas no svarīgām, kā arī, treškārt, jāizanalizē un jānovērtē iegūtās liecības, lai iegūtu pareizo notikušā ainu, lai vēlāk balstoties uz konkrētiem izmeklētas un atklātas krimināllietas apstākļiem varētu spert konkrētus soļus noziegumu novēršanā.
Pēdējās ceturtās nodaļas „Nepilngadīgo personu nopratināšanas īpatnības un loma noziegumu novēršanā” sākumā akcents tiek likts uz nepilngadīgo vecumgrupām un nedaudz tiek atspoguļots jautājums, kādu tad informāciju var sagaidīt un saņemt no katras atsevišķas nepilngadīgo nopratināmo vecumgrupas. Tālāk tiek apskatīti nepilngadīgo nopratināšanas etapi, kuri ir līdzīgi visu pārējo nopratināmo etapiem, tomēr uzsvars tiek likts uz atšķirībām nepilngadīgo nopratināmo psihē, domu gaitā un uztverē. No šī jautājuma izskatīšanas un analīzes izriet arī jautājums, kas saistīts ar nepilngadīgo nopratināšanas noteikumiem un ieteikumiem. Nedaudz tiek atspoguļota kriminālprocesuālā likumdošana, kas dod stingras norādes un ievirzes izziņas izdarītāju rīcībai nepilngadīgo nopratināšanā. Šīs nodaļas beigās tiek apskatīti un izanalizēti nepilngadīgo nopratināšanā izmantotie taktiskie paņēmieni. Nepilngadīgo personu nopratināšanai ir jāpievērš liela uzmanība un jāgatavojas īpaši rūpīgi un uzmanīgi, jo viņu dzīvē viss ir priekšā, pareizi rīkojoties, atbalstot un palīdzot viņiem, nepilngadīgie var nostāties uz pareizā ceļa. Nevar arī pavirši runāt par nepilngadīgo cietušo vai liecinieku nopratināšanu, jo saistība ar noziedzīgu nodarījumu var negatīvi viņus ietekmēt. Un šeit palīdzēt var tikai pieaugušie cilvēki, pareizi izprotot situāciju un novērtējot vai pietiek tikai ar vecāku un draugu palīdzību vai nepieciešama arī speciālistu un dažādu organizāciju iejaukšanās.…
