Diplomdarba izvēlētais temats ir „Nodokļu audita process Valsts ieņēmumu dienesta Rīgas reģionālajā iestādē”. Nodokļu audits ir aktuāla tēma, jo nodokļi, ko mēs maksājam veido budžeta ienākumu lielāko daļu, savukārt, budžeta lielums ietekmē valsts ekonomisko attīstību.
Diplomdarbs sastāv no piecām nodaļām, kurās aprakstīta nodokļu audita veidošanās nepieciešamība, tā tiesiskais pamatojums, nodokļu audita norise, audita veikšanai nepieciešamie resursi, problēmas, ar ko auditoram savā darbā nākas saskarties. Nobeigumā ir veikta nodokļu auditu rezultātu raksturojošo rādītāju analīze.
Darba beigās ir izdarīti secinājumi un apkopoti priekšlikumi par nodokļu audita procesu un normatīvo aktu trūkumiem.
Valsts ieņēmumu dienesta uzdevums ir savlaicīgi iekasēt no nodokļu maksātājiem aprēķinātās nodokļu summas saskaņā ar nodokļu normatīvo aktu prasībām. Tas nozīmē, ka maksājumiem budžetā jābūt ieskaitītiem tad, kad to ir paredzējis likums, un maksājamai summai jābūt atbilstoši likumā noteiktajam. Spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības jāievēro vienādi visiem nodokļu maksātājiem. Nodokļu audits ir viens no Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) kontroles veidiem, kura mērķis ir atklāt un novērst nepakļaušanās gadījumus nodokļu normatīvo aktu prasībām, veicināt pareizus un savlaicīgus maksājumus.
Diplomdarba pētāmais objekts ir VID Rīgas reģionālā iestādes, pētījuma priekšmets - Nodokļu audita process VID Rīgas reģionālajā iestādē. Diplomdarba mērķis ir dot ieskatu pašreizējā nodokļu auditoru darba procesā, norādīt uz esošajām nepilnībām un trūkumiem gan audita darba organizēšanā, gan normatīvajos aktos.
Diplomdarba sākumā ir aplūkota nodokļu audita vēsturiskā veidošanās, dots tā tiesiskais pamatojums, raksturota VID Rīgas reģionālās iestādes Audita pārvaldes izveide.
Otrajā nodaļā ir analizēts nodokļu audita process, kas sevī ietver nodokļu maksātāju atlasi auditam, audita norisi un audita rezultātā pieņemto lēmumu apstrīdēšanas.
To, ka nodokļu audits ir viens no dārgākajiem nodokļu maksātāju kontroles veidiem, parāda audita veikšanai nepieciešamie resursi – personāls, informatīvās sistēmas, kas raksturotas trešajā nodaļā.
Ceturtajā nodaļā ir aprakstītas lielākās problēmas normatīvo aktu piemērošanā, ar kādām nodokļu auditoriem savā darbā nākas saskarties. Darba noslēgumā ir veikta nodokļu auditu rezultātu un galveno raksturojošo rādītāju analīze.
Izstrādātajā darbā ir piedāvāts gan nodokļu audita teorētiskais pamatojums, gan prakse, kas iepazīta, strādājot VID Rīgas reģionālajā iestādē un balstīta uz manām zināšanām. Lai labāk varētu uztvert darbā ievietoto informāciju, ir izveidotas 6 tabulas un 20 attēli. Rakstot katru nodaļu, radušies secinājumi un priekšlikumi beigās ir apkopoti vienkopus.
Auditora profesija ir sena, jau senajiem ēģiptiešiem un romiešiem bija cilvēki, kuru pienākumos ietilpa nodokļu savācēju darbības pārbaude. Eiropā nodokļu kontrole parādījās 14.gadsimtā Itālijā, šeit arī pirmo reizi tika minēts „revidenta” amata nosaukums. Vācijā revīzijas sāka veikt 16.gadsimtā, Anglijā – 17.gadsimtā. Viduslaikos feodāļi nolīga neatkarīgu cilvēku – auditoru, lai pārliecinātos, ka nodevas, ko viņi saņem no zemniekiem un tirgotājiem, precīzi atspoguļo viņu ienākumus.
Līdz 1923.gadam pēc Latvijas Republikas nodibināšanas darbojās Krievijas valsts kontroles iestāžu likumi un 1919.gada 15.septembra pagaidu noteikumi par Valsts kontroli. 1923.gadā Latvijā pieņēma likumu par Valsts kontroli, kas darbojās līdz 1940.gadam. No Otrā pasaules kara beigām, kad Latvija tika iekļauta Padomju sociālistisko republiku savienības (turpmāk – PSRS) sastāvā līdz 1991.gadam kontroli Latvijā veica saskaņā ar PSRS likumiem. Pēcpadomju pārejas periodā, „Latvijas Augstākai Padomei 1991.gada 21.augustā pieņemot likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, Tautas kontrole un cita veida kontrole faktiski tika likvidēta. Tas izpaudās ar iepriekšējo institūciju un kārtības likvidēšanu, neizveidojot un neizstrādājot jaunus nosacījumus. Tautsaimniecība praktiski tika atstāta bez pienācīgas uzskaites un kontroles.”1
1993.gada 28.oktobrī pieņēma likumu „Par Valsts ieņēmumu dienestu”, kas radīja Latvijā vienotu nodokļu administrācijas institūciju, apvienojot tajā Latvijas muitu un Finansu inspekciju un izveidojot vairākas jaunas struktūras.
Šobrīd Valsts ieņēmumu dienests veic dažādas nodokļu nomaksas kontroles darbības, bet kā vienu no senākajām un pilnīgākajām – nodokļu auditu. Tulkojumā no latīņu valodas vārds “audits” (latīņu val. – “auditos”) nozīmē “klausīšanās”.
Valsts ieņēmumu dienesta darbības pirmajos gados (1992.-1995.gads) nodokļu audita veikšanai nebija izstrādāta noteikta stratēģija, auditus veica nodokļu inspektori, kas vienlaicīgi bija kuratori par uzņēmumiem. Nodokļu inspektori bija atbildīgi par nodokļu deklarāciju pieņemšanu, reģistrēšanu, kontroli un nodokļu nomaksas parādu piedziņu. Taču, pieaugot nodokļu maksātāju skaitam un veicamo darbu apjomam, lai uzlabotu kontroles funkciju veikšanu, 1995.gadā VID teritoriālajās iestādēs tika izveidotas audita daļas. Turpmāk šīs audita daļas veica pārbaudes nodokļu maksātājiem. Paaugstinoties gan nodokļu maksātāju, gan nodokļu administrācijas kompetences līmenim un palielinoties nodokļu maksātāju skaitam, VID pilnveidoja nodokļu kontroles veidus un izstrādāja dažādas metodikas šo pārbaužu veikšanai (piemēram, nodokļu maksātāju apsekošanai, novērošanai, pretpārbaudēm u.c.).
Deviņdesmito gadu vidū uzņēmumi arvien vairāk sāka pieprasīt pārmaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu atmaksu. Nodokļu maksātāju vidū arvien vairāk parādījās negodīgi nodokļu nemaksātāji, kas, veicot grāmatvedības dokumentu viltošanu, saņēma apšaubāmas pievienotās vērtības nodokļa pārmaksas no valsts budžeta. Līdz ar to radās nepieciešamība izstrādāt noteiktu pievienotās vērtības nodokļa pārmaksu atmaksas kārtību. Sevišķi kritiska situācija Valsts ieņēmumu dienestā bija 2001.gada vasarā, kad auditori veica pārsvarā tikai pievienotās vērtības nodokļa pārbaudes. 2001.gada nogalē vairums VID teritoriālo iestāžu izveidoja Tematisko pārbaužu daļas, kas pārņēma no Audita daļām pievienotās vērtības nodokļa atmaksu izskatīšanu un pārbaužu veikšanu saistībā ar atmaksām.
Pēdējos gados VID nodokļu administrācija veiksmīgi ir uzsākusi un turpina realizēt nodokļu administrēšanas modernizāciju atbilstīgi labākajai pasaules pieredzei nodokļu administrāciju darbībā. Pašreizējā laika posmā, kad Latvijas valsts ir nepārprotami deklarējusi kursu uz integrēšanos Eiropas Savienībā un Latvijas tauta ir nobalsojusi „par” iestāšanos šajā savienībā, jebkurai valsts ekonomikas nozarei ir ļoti svarīgi savas darbības attīstībā balstīties uz stratēģisku pieeju. VID ir izstrādāts un apstiprināts stratēģiskais plāns 1999. – 2003.gadam, kurā noteikti šādi stratēģiskie virzieni:
- izpildīt prasības nodokļu administrēšanas jomā kas nepieciešamas, lai Latvija varētu iestāties ES;
- uzlabot nodokļu saistību izpildi un kontroli;
- izveidot mūsdienīgu organizāciju, kuras uzmanībā būtu klients;
- uzlabot darba efektivitāti un pakalpojumu kvalitāti;
- nodrošināt sabiedrības un uzņēmumu aizsardzību;
- veicināt darbinieku profesionālo izaugsmi.
Periodā no 1999.gada līdz 2002.gadam darbību ir uzsākušas sešas reģionālās iestādes:
VID Zemgales reģionālā iestāde, kurā ietilpst Tukums, Dobele, Jelgava, Bauska, Aizkraukle un Jēkabpils;
VID Latgales reģionālā iestāde, kurā ietilpst Daugavpils, Preiļi, Rēzekne, Ludza un Krāslava;
VID Vidzemes reģionālā iestāde, kurā ietilpst Madona, Gulbene, Balvi, Alūksne, Cēsis, Valka, Valmiera un Limbaži;
VID Rīgas reģionālā iestāde, kurā ietilpst Centra rajona nodaļa, Vidzemes priekšpilsētas nodaļa, Zemgales priekšpilsētas nodaļa, Latgales priekšpilsētas nodaļa, Kurzemes rajona nodaļa, Ziemeļu rajona nodaļa, Rīgas rajona nodaļa, Jūrmalas nodaļa un Ogres nodaļa.
VID Kurzemes reģionālā iestāde, kurā ietilpst Kuldīga, Liepāja, Saldus, Talsi un Vntspils.
VID Rīgas muitas reģionālā iestāde.…
