Secinājumi un priekšlikumi
Nodokļi ir svarīgs valsts un pašvaldības budžetu ieņēmumu avots, par kuru rūpīgi jārūpējas katrai nodokļu administrēšanas institūcijai.
Nodokļu administrēšana ir savstarpēji saistītu procesu kopums, kura mērķis ir nodrošināt nodokļu un nodevu ieņēmumu pilnīgu un savlaicīgu iekasēšanu saskaņā ar nodokļu likumiem.
Nodokļi ir valsts iekārtas neatņemamā sastāvdaļa un valsts pastāvēšanas nosacījums tādēļ, ka tie vienlaikus ir ekonomisks un arī sociāls instruments no vienas puses, tie kalpo par valsts budžetu finansu resursu avotu un no otras puses ir šo resursu vienmērīgās sadales starp valsts iedzīvotājiem instruments.
Darba gaitā tika aplūkoti visi pašvaldību administrēšanas nodokļu veidi, par katru tika sniegta normatīvajos aktos iekļautā informācija. Tika analizētas biežāk sastopamās kļūdas un atsevišķu nodevu un nodokļu veidu tiesiskā regulējuma īpatnības.
Secinājumi:
1. Nekustamā īpašuma nodoklis ir vienīgais nodoklis, no kura visi ieņēmumi tiek ieskaitīti 100% pašvaldību budžetos, tādēļ likums paredz pašvaldībām tiesības piešķirt atsevišķām nodokļa maksātāju kategorijām nodokļa atvieglojumus līdz pat 90 procentiem no aprēķinātās nodokļa summas.
Tas dod pašvaldībām iespēju gan sniegt palīdzību maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, gan stimulēt uzņēmējdarbības attīstību savā teritorijā.
2. Bieži vien veidojas situācijas, kad pašvaldības aprēķina nodokli par nojauktām ēkām, kuras dabā vairs reāli neeksistē, jo pašvaldībai nav informācijas par to, jo nodokļu maksātāji nav nokārtojuši dokumentus Valsts Zemes dienesta kadastra reģistrā un Zemesgrāmatā.
3. Nepildot Administratīvā procesa normas un pieņemot nekvalitatīvus administratīvos aktus, pašvaldības ietekmē iedzīvotāju uzticēšanos, pārkāpj iedzīvotāju tiesības un pakļauj riskam pašvaldību budžetu, jo par prettiesisku administratīvo aktu var piedzīt zaudējumu atlīdzību.
Priekšlikumi:
1. Nodokļu administrēšanas jomā būtu jāveicina nodokļu administrācijas un nodokļu maksātāja sadarbība.
2. Jānosaka kārtību, kādā valsts vai pašvaldību institūcijas pārņem bijušo organizāciju ēkas, kuras pēc organizācijas likvidācijas nav nodotas valsts vai pašvaldību institūciju īpašumā un jāiekļauj regulējumu par bezīpašnieka statusa noteikšanas kārtību ēkām, lai nerastos situācijas, kad būve ar nodokli ir apliekama, bet pašvaldība nezina kam jāsūta nodokļa maksāšanas paziņojums līdz ar to rodas zaudējumi pašvaldību budžetā.
3. Lai novērstu zaudējumus pašvaldību budžetā, kas rodas no dažādas tiesību normu interpretācijas par pašvaldības izsniegtās izziņas saturu un derīguma termiņu, būtu jāveic izmaiņas likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 9.panta 3.daļā.
4. Tāpat varētu paredzēt valsts iestāžu informācijas apmaiņu un pienākumus nodokļu maksātāju reģistrācijas nodrošināšanai, definēt un aprakstīt nodokļu kontroles veidus un kontroles procedūras, kā arī pilnveidot normas, kas nosaka nodokļu maksātāju atbildību par nodokļu likumu un ar to saistīto normatīvo aktu pārkāpumiem.
5. Pašvaldībai būtu ieteicams publicēt masu saziņas līdzekļos nekustamā īpašuma maksāšanas kārtību un kad jāreģistrējas pašvaldībā kā nodokļa maksātājam.
6. Būtu jāievieš elastīgāka un stimulējoša sodu sistēma, nosakot optimālākus soda naudas apmērus, kas būtu adekvāti konkrētajiem nodokļu likumu pārkāpumiem, kā arī vienkāršu un izprotamu nokavētajiem nodokļu maksājumiem piemērojamās nokavējuma naudas aprēķināšanas kārtību.
…
