Valsts pārziņā ir sabiedrisko labumu pārvaldīšana un to efektīva sadale, piemēram, izglītība, drošība, iedzīvotāju veselība. Lai iegūtu līdzekļus valsts funkciju pildīšanai, ir izveidota finanšu sistēma, kas nodrošina valsts līdzekļu iekasēšanu no iedzīvotājiem par to patērētajiem sabiedriskajiem labumiem, izmantotajiem resursiem un šo līdzekļu izmantošanu tālākai valsts attīstībai.
Valsts funkciju nodrošināšanai un realizācijai nepieciešami līdzekļi, neatkarīgi no valsts lomas un iejaukšanās tirgus ekonomikā. Suverēnai valstij nepieciešama sava ieņēmumu un izdevumu tāme, pietiekami sarežģīts mehānisms, lai praktiski ik dienas īstenotu pozīcijas partiju izstrādāto fiskālo politiku. Šis mehānisms ir valsts budžets ar dažādiem ieņēmumiem un daudzpusīgiem izdevumiem. Nodokļu politika ir valsts subjektīva darbība nodokļu izmantošanas jomā. No tā, cik labi valdība pārzina nodokļu darbības mehānismu un prot to izmantot, lielā mērā ir atkarīga valdības darbības efektivitāte un autoritāte.
Jebkura teorētiski perfekti izstrādāta nodokļu sistēma var tikt sabojāta, ja to nemākulīgi administrē. Administrēšanai ir izšķiroša loma nodokļu sistēmas darbībā, jo nav nekā sliktāka par nepārvaldāmu nodokļu sistēmu. Ir jābūt pilnīgai saskaņai starp nodokļu politiku un nodokļu administrēšanu. Ja valstī gatavojas mainīt nodokļu politiku vai to iekasēšanas mehānismu, jāpārliecinās, ka administratīvās struktūras tam ir gatavas. Visos pētījumos tiek uzsvērts, ka nodokļu politikas veidotājiem obligāti jārēķinās ar nodokļu administrētāju spēju realizēt nodokļu likumus dzīvē un kontrolēt to izpildi. Ja šīs spējas nav, tad jārēķinās ar nelikumīgu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu bāzes slēpšanu, atvieglojumu falsificēšanu un tamlīdzīgām lietām. Tas kopumā grauj maksātāju disciplīnu un rezultātā budžetā netiek iekasēti visi ieņēmumi.1
Pašreiz pret nodokļu administrētājiem tiek izvirzītas īpašas prasības, jo, bieži mainās likumi, kuri gan tieši, gan netieši skar nodokļus un nosaka izmaiņas nodokļu elementos: maksātāju loka noteikšana, likmes, apliekamās bāzes paplašināšanās vai sašaurināšanās, atvieglojumu ieviešana vai atcelšana. Mainās norēķinu kārtība, grāmatvedības uzskaite, aprēķinu metodes, inflācijas svārstības, attīstās starptautiskā tirdzniecība, kas liek risināt nerezidentu aplikšanas problēmas, importa, eksporta un tranzīta aplikšanas problēmas, paplašinās kapitāla starptautiskā kustība, paplašinās darbaspēka kustība. Visi iepriekšminētie apstākļi, ja tie nav ievēroti, var piespiest valdību atteikties no plānotās nodokļu politikas, jo to vienkārši nav iespējams realizēt un iet citu ceļu, kas prasa vienkāršāku realizācijas mehānismu.
Savam bakalaura darbam izvēlējusies tematu “Nodokļu administrēšana.”.
Šo tematu esmu izvēlējusies, jo, manuprāt, ir nepieciešams iegūt plašākas zināšanas par esošo un paredzamo nodokļu likumu ietekmi uz Latvijas Republikas ekonomiku. Tā kā mans darbs ir saistīts ar darbu ekonomisko noziegumu apkarošanas un atklāšanas sfērā, tad, manuprāt, Latvijas Republikas un citu valstu nodokļu sistēmas pārzināšana man to atvieglos un palīdzēs labāk un radošāk veikt savus darba pienākumus. Mani šī tēma interesēja arī tādēļ, ka tā deva iespēju ne tikai iepazīties ar likumdošanu, bet arī pašai analizēt notiekošos procesus Latvijā. Par šo tēmu bija arī viegli sameklēt dažādus materiālus, kuri nepieciešami labākai temata iepazīšanai.
Darba mērķis ir raksturot un analizēt nodokļu administrēšanu no teorētiskās un praktiskās puses, kā arī sniegt priekšlikumus tās pilnveidošanai Latvijā. Lai varētu realizētu darba mērķi, tika izvirzīti sekojoši uzdevumi:
sniegt priekšstatu par Latvijas nodokļu administrēšanas principiem un realizāciju atbilstoši ES direktīvām;
atklāt nodokļu administrēšanas problēmas;
sniegt secinājumus un priekšlikumus nodokļu administrēšanas pilnveidošanai.
Lai realizētu iepriekš minētos darba mērķus un uzdevumus, es izmantoju informāciju no LR likumiem, žurnāliem, preses, Interneta un grāmatām, kā arī zinātnisko literatūru par nodokļu administrēšanu.
Nodokļu (nodevu) politikas īstenošanas neatņemama sastāvdaļa ir nodokļu (nodevu) administrēšana. Nodokļu (nodevu) maksāšanas kārtību un administrēšanas procedūras Latvijā reglamentē likums “Par nodokļiem un nodevām”, kurā noteikti nodokļu uzlikšanas kopējie principi – nodokļa aprēķināšanas un budžetā iemaksāšanas kārtība, nodokļu pārkāpumu veidi un to izskatīšanas procedūras, nokavējuma naudas, pamatparāda palielinājuma naudas un soda naudas aprēķināšanas kārtība, nodokļu parādu piedziņas sistēma, nodokļu administrācijas pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtība, atbildība par nodokļu bāzes samazināšanu, par deklarāciju neiesniegšanu u.c. pārkāpumiem, kā arī vispārējie nodokļu maksājumu atvieglojumi un to piemērošanas nosacījumi, tai skaitā, nodokļu maksājumu pagarināšana, kapitalizācija un dzēšana.
Lai nodokļu administrēšanas procedūras padarītu efektīvākas, precīzāk reglamentētas, nodalot katrā no tām nodokļu maksātāju tiesības un pienākumus, kā arī nodokļu administrācijas tiesības un pienākumus, ir izstrādāti un 2003.gada 12.martā izsludināti grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas precizē administrācijas lēmumu pārsūdzēšanas procedūras, sakārto un sistematizē nodokļu parādu piedziņas kārtību, nosaka termiņus nodokļu revīzijas (audita) veikšanai, nosaka darījumu vērtības noteikšanas pamatprincipus nodokļu aprēķināšanas vajadzībām.
1.1.Nodokļu administrēšanas principi
Administrēt (administrare latīniski-pārvaldīt, pārzināt )- vadīt formāli, birokrātiski, ar pavēlēm un komandēšanu tur, kur vajadzīga konkrēta vadīšana un reizē audzināšana un izskaidrošana.1
Nodokļu administrēšana ir savstarpēji saistītu procesu kopums, kura mērķis ir nodrošināt nodokļu un nodevu ieņēmumu pilnīgu, savlaicīgu un taisnīgu iekasēšanu saskaņā ar nodokļu likumiem un kura ietver nodokļu maksātāju reģistrēšanu, nodokļu ieņēmumu uzskaiti, nodokļu kontroli, nodokļu parādu piedziņu un nodokļu maksātāju konsultēšanu.
Nodokļu administrēšana ir instruments, ar kura palīdzību var ietekmēt valsts ekonomiku un stimulēt vai bremzēt kādas nozares (tautsaimniecības sektora) attīstību, ietekmēt kādas valsts teritorijas attīstības tempus, noteikt īpašus nosacījumus kādai noteiktai nodokļu maksātāju kategorijai. Šādu lēmumu pieņemšana parasti izkropļo konkurences apstākļus valstī un ne vienmēr sasniedz sākotnējo mērķi, ne vienmēr labumus gūst nodokļu maksātājs, uz kuru konkrētais atvieglojums vērsts. Tādēļ ļoti būtiski, ieviešot kādu īpašu režīmu nodokļu piemērošanas jomā kādai konkrētai maksātāju kategorijai, izvērtēt labumu, ko gūst nodokļu maksātājs, valsts budžets un kā tiek ietekmēti citi ekonomiskie rādītāji.
Šobrīd spēkā esošā nodokļu un nodevu sistēma pamatā balstās uz 1995.gadā veiktās nodokļu reformas rezultātā pieņemtajiem nodokļu likumiem, kas turpmākajā laika periodā ir arī būtiski grozīti, vai pieņemti no jauna. 1995.gada nodokļu reforma tika realizēta, lai sasniegtu divus galvenos mērķus:
- nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus, lai finansētu prioritārus sociālos un ekonomiskos pasākumus un ierobežotu fiskālo deficītu;
- veicinātu valsts ekonomisko izaugsmi, sekmējot godīgu konkurenci un atsakoties gan no nepamatotām privilēģijām jeb atvieglojumiem, gan no nepamatoti augstām nodokļu likmēm atsevišķiem ekonomikas sektoriem.…
