Saskarsme – subjektu (personību, indivīdu, sociālo grupu, šķiru) mijiedarbība, to sociālie un psiholoģiskie sakari, savstarpējās attiecības.
Saskarsme ir viena no svarīgākajām cilvēka dzīves sastāvdaļām. Cilvēki gandrīz pastāvīgi atrodas saskarsmē ar citiem cilvēkiem. No tā, kā cilvēki veido kontaktus ar sabiedrību ir atkarīgi panākumi darbā un dzīvē, attiecības ģimenē, saprašanās ar citiem cilvēkiem, noskaņojums un garastāvoklis, dzīvesprieks un reizēm pat mūža ilgums.
Saskarsme ir viena no smalkākajām mākslām, kuru mums nākas pielietot ikdienā.
Neverbālā saskarsme ir sazināšanās bez vārdiem, izmantojot tādus līdzekļus kā mīmika, acu skatiens, žesti, poza, balss intonācija, pauzes, fiziskā distance, izvietojums telpā, apģērbs.
Saskaroties ar cilvēkiem mēs lietojam ne tikai mutisku valodu. Mums ir zināma arī ķermeņa valoda, ko sauc par neverbālo uzvedību. Saskarsmē ar cilvēkiem ir jāpievērš uzmanība abiem šiem faktoriem, jo tie spēlē lielu lomu priekšstata izveidošanā. Tas vairāk attiecas uz pirmo priekšstatu. Bet arī turpmākajā saskarsmē cilvēka uzvedība atstāj iespaidu par viņu. Tas, kā cilvēks sevi parādīs pirmajā tikšanās reizē un tas iespaids, ko viņš par sevi radīs pirmajā tikšanās reizē būs dominējošs.
Katrs cilvēks runā savādāk, katram piemīt noteikta intonācija, runas temps un ātrums. Bet tas ko cilvēks saka ir vienkārši vārdi. Tiem nebūtu šīs individualitātes, ja saskarsme sastāvētu tikai no tās verbālās daļas. Saskarsmes neverbālā daļa padara to spilgtāku un daudzpusīgāku. Šīs divas saskarsmes sastāvdaļas var pat pilnīgi apstrīdēt viena otru. Visvienkāršākais piemērs ir, kad cilvēks saka- jā, bet galvas mājiens ir pretējs.…