Secinājumi
Izvarošana ir, bija un būs mūsu sabiedrības problēma, pret kuru jāvēršas bargi un bez jebkādas žēlastības. Sieviete pati var brīvi izvēlēties, ar ko un kad stāties dzimumattiecībās, nepaskaidrojot atteikuma iemeslus. Saistībā ar personu, kas nav sa¬sniegusi dzimumbriedumu, nodarījuma objekts ir dzimumneaizskaramība, jo bērna seksuāla izmantošana nav pieļaujama ne tikai tāpēc, ka tā ir dziļi amorāla, bet arī tāpēc, ka var nodarīt bērnam būtisku kaitējumu. Persona, kura ir veikusi šo noziegumu ir jāsoda bargi, ko arī atļauj mūsu Krimināllikums. To pilnībā iznīdēt nebūtu mūsu spēkos, bet samazināt gan. Jāņem vērā, ka samērā liels skaits izvarošanu netiek reģistrētas policijā un paliek ne tikai neatklāto, bet arī latento noziegumu skaitā. Iemesls tam galvenokārt ir subjektīvs, jo cietušās dažādu apstākļu dēļ (kauns, bailes no atriebības u.c.) neiesniedz sūdzības policijā vai prokuratūrā par izdarīto noziegumu. Ja tomēr sūdzību par izvarošanu iesniedz un tiek ierosināta krimināllieta, cietušās izmeklēšanas laikā nereti maina sākotnējās liecības, paziņojot, ka izvarošana nav notikusi...Cietušo liecības izvarošanas lietās daudzos gadījumos ir vienīgais pamatavots izvirzītās apsūdzības pierādīšanai. Analizējot apstākļus, kas veicina izvarošanu, ir jāsecina, ka tie Latvijā līdz šim laikam nav pietiekami pētīti.
Visbiežāk ilgstoša seksuāla vardarbība netiek atklāta, vismaz ārpus ģimenes. Ir grūti runāt par patieso situāciju šajā jomā, jo atklāta vardarbība ir izņēmums, nevis norma. Darba autora uzskata, ka ir divi galvenie iemesli, kas bremzē noziedzīgu nodarījumu atklāšanu Incesta gadījumos – novilcināta, pretrunīga notikuma atklāšana un bērna atteikšanās no apsūdzības, kad viņam tiek uzlikta vainas apziņa par ģimenes izjaukšanu. Incesta noziegumos ļoti svarīgi ir noskaidrot savstarpējās attiecības ģimenē un ārpus tās, lai noskaidrotu, kāpēc noziegums netika atklāts ātrāk, kādi ir slēpšanas iemesli. Svarīgi ir laikus bērnu seksuālās izmantošanas gadījuma identificēšana. Tā kā bērnu seksuālā izmantošana ir krimināli sodāma darbība, tā tiek rūpīgi slēpta. Arī gadījumos, kad seksuālā izmantošana notiek ģimenē, tā bieži tiek slēpta, jo ģimenes locekļi baidās no sabiedrības nosodījuma, baidās izjaukt ģimeni, zaudēt apgādnieku u.tml. Bērns, savukārt, ne vienmēr apzinās nodarījuma smagumu un iespējas aizsargāt savas tiesības. Rezultātā daudzi gadījumi netiek atklāti vai nenonāk līdz tiesai.
Tādi dzimumnoziegumi kā izvarošana, vardarbīga dzimumtieksmes apmierināšana, pavešana netiklībā it sevišķi, kā dzimumsakari ar pilngadību nesasniegušu personu, rupji pārkāpj morāles normas. Ja šie nodarījumi tiek izdarīti pret personas gribu, pret mazgadīgo, nepilngadīgo, tie nodara ļoti smagas psihiskas traumas ar vai bez fiziska kaitējuma. Tādēļ jāpiekrīt krievu profesoram V.N.Kudrjavcevam, ka dzimumtieksme nav noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību iemesls. Jo pilnvarotas iestādes soda vainīgo nevis par šo vajadzību, bet par tās apmierināšanas prettiesiskajiem līdzekļiem.46
…
