Sākotnēji šāds tēmas pieteikums var šķist pretenciozs un nepamatots. Pauls Bankovskis savos darbos izvirza spēles noteikumus: jauc, maisa, pārveido, kopē, izdomā, citē kultūras kodus un kolektīvās pieredzes uzplaiksnījumus. Viņš izaicina un provocē. Protams, šis nav vienīgais aspekts (darba autore savā bakalaura darbā Paula Bankovska daiļradi pētīja feminisma diskursā), caur kuru aplūkot Paula Bankovska prozu, bet tas ļauj iesaistīties spēlē, dešifrēt un dekonstruēt rakstnieka darbus tāpat, kā viņš to dara ar kolektīvās apziņas zīmēm un simboliem. Kādi interkulturālie kodi caurstrāvo Paula Bankovska daiļradi un kāda ir to mākslinieciskā funkcija? Ko rakstnieks dara ar klasiskajiem (grieķu, romiešu, kristietības u.c.) mītiem? Vai var runāt par P. Bankovska mitoloģiju? Šie un citi līdzīgi jautājumi ļauj skatīt P. Bankovska daiļradi neomītisma aspektā.
Tēmas izvēli ietekmēja vairāki apstākļi. Pirmkārt, Paula Bankovska spilgtā debija latviešu literatūrā un spēja ierakstīt savu vārdu literatūras vēsturē. Otrkārt, maģistra darba autores interese par jaunāko latviešu literatūru. Treškārt, vēlme un nepieciešamība kaut nedaudz sistematizēt P. Bankovska daiļradi. Ceturtkārt, interese par mīta interpretācijas iespējām postmodernajā kultūrā (intertekstualitāte, demitoloģizācija, neomītisms) un to realizāciju P. Bankovska darbos.
Darbu veido divas lielas daļas: teorētiskā un praktiskā. Teorētiskā daļa ir mēģinājums izsekot mīta jēdziena izpratnes ģenēzei, noskaidrot mīta rašanās cēloņus un pastāvēšanas iespējamību postmodernajā sabiedrībā. Otro daļu veido Paula Bankovska daiļrades analīze neomītisma kontekstā, meklējot mītiskā klātbūtni, cenšoties izsekot mīta un mītiskā funkcijām un mākslinieciskajai slodzei P. Bankovska darbos, kā arī mēģinot noskaidrot, vai ir pamats runāt par P. Bankovska mitoloģiju un mītu jaunradi. Par neomītismu jārunā tāpēc, ka mūsdienās nav iespējama pirmatnējā mīta tīra, nepārfrāzēta eksistence bez laikmetam raksturīga interpretējuma. Mīts iegūst individuālisma un subjektīvisma iezīmes un vairs nav kolektīvās ideoloģiskās sistēmas veidotājs un uzturētājs. Mīts nav vairs kaut kas, kas eksistē a priori, mīts tiek producēts, radīts no cilvēces pieredzes. …