Pēc neatkarības atgūšanas Latvijas ekonomika ir veikusi ceļu no totalitāras valsts pārvaldes un centralizētas plānveida ekonomikas uz demokrātisku valsts iekārtu un tirgus ekonomikas sistēmu. Ir nostiprinājies privātais sektors, valstī ir radīti augšupeju veicinoši makroekonomiskie apstākļi. Latvijā ir vērojami vieni no straujākajiem ekonomiskās izaugsmes tempiem Eiropā – pēdējo četru gadu laikā vidējais IKP pieaugums gadā bija 7,3 % [14, 8], ko nodrošina augsts iekšzemes pieprasījums un uzņēmēju spēja pielāgoties mainīgajiem ārējiem apstākļiem.
Katras valsts ekonomisko, politisko un sociālo attīstību nosaka un ietekmē arī tās nekustamā īpašuma resursi - zeme, derīgie izrakteņi, ēkas, būves u.c. Nekustamais īpašums ir viens no svarīgākajiem ekonomiskajiem resursiem un viena no būtiskākajām nacionālās bagātības sastāvdaļām. Zemes reformas, īpašumu denacionalizācijas un privatizācijas rezultātā uz brīva tirgus principiem ir izveidojies Latvijas nekustamo īpašumu tirgus. Darījumu skaita pieaugumu nekustamā īpašuma tirgū būtiski stimulējusi arī hipotekāro kredītu straujā attīstība. Pieaugot vispārējam labklājības līmenim, iedzīvotājiem radusies iespēja atlicināt naudas līdzekļus kredītu maksājumiem mājokļu iegādei. Šo procesu veicina arī sīvā banku konkurence, kuras rezultātā pēdējo gadu laikā ir būtiski samazinājušās kredītu procentu likmes un atviegloti kredītu saņemšanas nosacījumi.
Līdz ar nekustamo īpašumu tirgus attīstību radās arī nepieciešamība pēc Latvijā vēl nebijušas profesijas pārstāvjiem – vērtētājiem. Nekustamo īpašumu vērtēšanas sfēra Latvijā ir salīdzinoši jauna profesionālās darbības nozare un ar to saistītie jautājumi Latvijā vēl ir maz pētīti, kas arī noteica diplomdarba tēmas izvēli. Latvijā vērtēšanas jomā trūkst speciālās literatūras - vienīgais mācību līdzeklis latviešu valodā ir D. Baltrumas un J. Freiberga 1999. gadā izdotā grāmata „Nekustamā īpašuma vērtēšana”. Vērtēšana, kā ekonomikas zinātnes daļa, nemitīgi attīstās un pilnveidojas, un šī grāmata vairs nespēj sniegt atbildes uz visiem ar nekustamā īpašuma vērtēšanu saistītiem jautājumiem.
Diplomdarba mērķis ir, izpētot nekustamo īpašumu vērtēšanas nozares attīstību Latvijā, vērtēšanas instrumentāriju un tā praktisko pielietojumu, izstrādāt priekšlikumus nekustamā īpašuma vērtēšanas sistēmas pilnveidošanai.
Saskaņā ar darba mērķi, darbam tiek izvirzīti sekojoši uzdevumi:
1.izpētīt Latvijas nekustamo īpašumu tirgus svarīgākos aspektus, pašreizējo situāciju un valdošās tendences, jo vērtēšanu nevar aplūkot atrauti no vērtētāja darbības jomas - nekustamā īpašuma tirgus;
2.veikt nekustamo īpašumu vērtēšanu reglamentējošo dokumentu - likumdošanas un normatīvo aktu, kā arī vērtēšanas standartu izpēti;
3.apskatīt nekustamo īpašumu vērtēšanā pielietojamo instrumentu arsenālu – vērtēšanas principus un metodes;
4.pamatojoties uz iegūtajām teorētiskajām zināšanām, veikt nekustamā īpašuma tirgus vērtības noteikšanu.
Latvijas likumdošanas normatīvajos aktos nav definēts jēdziens nekustamais īpašums. LR Civillikuma 842.pants skaidro jēdzienu nekustama lieta: “Ķermeniskas lietas ir vai nu kustamas vai nekustamas, raugoties pēc tā, vai tās var vai nevar pārvietot, ārēji nebojājot, no vienas vietas uz otru” [1]. LR Civillikumā arī skaidrots jēdziens īpašums: „Īpašums ir pilnīgas varas tiesības par lietu, t.i. tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties” [1]. Īpašumtiesības ir ļoti būtisks nekustamā īpašuma vērtību ietekmējošs faktors, jo nereti juridiski nesakārtotas īpašumtiesības var ievērojami samazināt īpašuma vērtību un atsevišķos gadījumos tādam īpašumam vispār var nebūt tirgus vērtības, jo to nav iespējams pārdot nekustamo īpašumu tirgū.
Par nekustamā īpašuma pamatelementu uzskatāma zeme. Zeme nav pakļauta nolietojumam - tā fiziski nedilst un nenolietojas, tai ir mūžīga vērtība. “Zemes īpašniekam pieder ne vien tās virsa, bet arī gaisa telpa virs tās, kā arī zemes slāņi zem tās un visi izrakteņi, kas tajā atrodas” [1]. “Uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu” [1]. Ēkas un būves laika gaitā nolietojas, un tās var būt gan zemes uzlabojums, gan apgrūtinājums.
Ekonomiski attīstītajās valstīs pastāv tikai nedalīta nekustamā īpašuma jēdziens - zeme un ēka vai būves, kas atrodas uz tās pieder vienam īpašniekam. Latvijā, sakarā ar ilgajiem padomju varas gadiem, joprojām ir aktuāls dalīta nekustamā īpašuma jēdziens, t.i. zeme var piederēt vienam īpašniekam, bet ēka vai būve – citam.…
