SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Darba gaitā tika pierādīta izvirzītā hipotēze, ka ne visos gadījumos nekustamā īpašuma ieguvējam rodas nelabvēlīgas sekas pie apstākļiem, kad iepriekšējais atsavinājums bijis prettiesisks.
Darbā autore nonāca pie šādiem secinājumiem:
1. Normatīvajos aktos ietvertajā tiesiskajā regulējumā netiek konkretizēti zemesgrāmatu publiskās ticamības un nekustamā īpašuma labticīga ieguvēja jēdzieni, nav skaidri izteikti labticīgas iegūšanas priekšnoteikumi un tiesiskās sekas. Civillietās personai, kura ir zaudējusi īpašumu prettiesiskas darbības rezultātā, ir jāpierāda, ka ieguvējs nav bijis labticīgs, ka tas, zinājis šķēršļus darījuma noslēgšanai, pretējā gadījumā, tas atzīstams par labticīgu. Zemesgrāmatas publiskās ticamības princips praksē ne vienmēr atbilst Civillikuma 994.pantā sacītajam, ka par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tas, kas par tādu ierakstīts Zemesgrāmatā. Trešā persona, iegādājoties nekustamo īpašumu, paļaujas uz zemesgrāmatas publiskās ticamības principa, vēlāk šī paļāvība var izrādīties tikai šķietama.
2. Tiesu prakse civillietās, kad nekustamo īpašumu tā bijušais īpašnieks ir zaudējis prettiesisku darbību rezultāta, līdz šim nav bijusi viennozīmīga, lai gan pēdējo gadu prakse civillietās liecina par to, ka uzskats, ka nekustamo īpašumu nevar atprasīt no labticīga ieguvēja, ir guvis pārsvaru. Lemjot lietu par nekustama īpašuma prettiesisko iegūšanu kriminālprocesa ietvaros un civilprocesuālā kārtībā, ir iespējami pretēji tiesu nolēmumi, krimināllietā atdodot īpašumu personai, no kuras tas tika iegūts noziedzīga nodarījuma rezultātā, savukārt civillietās – tās ieguvējam, labticīgam īpašniekam. Skatot lietu kriminālprocesa ietvaros, netiek vērtēts ieguvēja labticīgums, un saskaņā ar kriminālprocesa likuma 360. panta pirmo un otro daļu, ja nekustamais īpašums ir iegūts noziedzīga nodarījuma rezultātā, tas atdodams, pēc piederības iepriekšējam īpašniekam (no kura tas bija prettiesiski iegūts).
3.Kriminālprocesa ietvaros ir iespējami gadījumi, kad no kriminālprocesa par nekustamā īpašuma izkrāpšanas faktu uzsākšanai līdz lēmuma pieņemšanai par aresta uzlikšanu nekustamajam īpašumam un ieraksta izdarīšanai zemesgrāmatā, var paiet vairāki gadi, tādejādi radot situāciju, ka minētais nekustamais īpašums nonāk civiltiesiskā apgrozībā, tas var tikt pārdots, ieķīlāts, nākotnē radot zaudējumus personai, kas ieguvusi īpašuma tiesības vai citas lietu tiesības. …
