No visām mākslām vismasveidīgākā, visdemokrātiskākā, asociācijām visbagātākā māksla – mūzika skan gandrīz visu dienu gan muzikālos, gan nemuzikālos radio vai televīzijas raidījumos. Tā pavada cilvēku no šūpuļa līdz dzīves beigām, sagādājot daudz laimīgu, priecīgu pārdzīvojumu Diemžēl ne vienmēr mūzika veic ētiski estētiskās audzināšanas funkcijas. Dažāda mūzika var dažādi ietekmēt cilvēku. Viena un tā pati mūzika iedarbojas dažādi uz dažādiem cilvēkiem un pat uz vienu un to pašu cilvēku dažādos apstākļos. Protams, daudz kas arī atkarīgs no cilvēka sagatavotības, muzikālās dzirdes, no augstākā nervu darbības tipa un citiem faktoriem.
Pamatizglītības standartos par mūziku rakstīts: ”Mūzikas kultūras pastāvēšana ir saistīta ar muzikālās pieredzes, zināšanu, prasmju, sociālo attiecību tālāknodošanu jeb muzikālo izglītību, un mūzikas nodarbības ir šī procesa visnozīmīgākais posms. Mūzika izglītības sistēmā ir neatņemama sastāvdaļa, jo tā ir:
Nozīmīgākais faktors tautas identitātes un kultūras saglabāšanā un attīstīšanā;
Svarīgs bērnu saskarsmes un sadarbības attīstības veids;
Viens no radošo spēju attīstības līdzekļiem;
Mācību priekšmets, kas veicina harmoniskas personības veidošanos”.[24;2].
B.Teplovs, balstoties uz Cēzara Kiī izteicienu uzsver: ”Skaistums un patiesība – lūk, mūzikas saturs. [35;3]
Manuprāt, īsāk un labāk tas nav pasakāms: skaistums un patiesība.
Tātad, neizsmeļamās mūzikas iespējas ietekmēt cilvēka iekšējo pasauli jau kopš seniem laikiem pievērsušas zinātnieku, filozofu un mūziķu uzmanību. Psihologi un pedagogi, cenzdamies izprast mūzikas lomu personības veidošanā, uzsvēra savdabīgās īpašības, pateicoties kurām mūzika izceļas starp citiem mākslas veidiem. Jau sirmā senatnē tika noskaidrots, ka mūzika spēj izmainīt cilvēka garastāvokli, ietekmēt viņa dvēseles pasauli. Tas nozīmē, ka mūzika ir viens no visvarenākajiem ietekmes līdzekļiem, tā iedarbojas uz cilvēka, it sevišķi uz bērna emocionālo un garīgo pasauli.…