Nodokļiem vienmēr ir bijusi būtiska loma visā cilvēces vēsturiskās attīstības gaitā. Tie pastāvēja kā kopprodukta pārdales instruments. Nodokļiem ir divi galvenie mērķi – fizkālais un ekonomiski regulējošais.
Pēc nodokļu politikas ir iespējams spriest par valsts ekonomisko attīstības līmeni.
Muitas maksājumi ir viens no būtiskākajiem tirdzniecības aizsardzības instrumentiem. Eiropas Savienībā ieņēmumus galvenokārt veido iekasētie muitas maksājumi un lauksaimniecības nodevas (jeb tā saucamie tradicionālie pašu resursi), pievienotās vērtības maksājumi un dalībvalstu obligātie maksājumi. Bez tam muitas maksājumi tiek klasificēti, kā vecākie no Eiropas Savienības pašu resursu veidiem.
Latvijas muitā muitas maksājumus administrē Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes Maksājumu uzskaites daļa. Administrēšanas specifika ir diezgan sarežģīta, tāpēc ir svarīgi izprast katra nodokļa būtību – tā piemērošanas īpatnības, ir nepieciešams zināt, kā pareizi noformēt dokumentus, kā aprēķināt un iemaksāt valsts budžetā attiecīgo nodokli. Darbā ir minētas problēmas, ar kurām saskarās uzņēmumi, kā arī paši muitas iestāžu darbinieki muitas maksājumu administrēšanas, uzskaites un kontroles procesā.
Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā nozīmē, ka mūsu valstij kļūst saistoša Eiropas Savienības kopējā ārējās tirzniecības politika, kas savukārt nozīmē, ka šobrīd ir nepieciešams sekot līdzi Eiropā notiekošajos procesos, kas skar arī Latviju. Protams ir nozīmīgi orientēties arī Eiropas Savienības likumdošanas aktos.
Balstoties uz izklāstīto, darba mērķis ir analizēt muitas maksājumu administrēšanas specifiku Latvijas muitā, atklājot pozitīvos un negatīvos aspektus, sīkāk apskatīt katru nodokli un tā būtību, kā arī gūt ieskatu Eiropas Savienības ārējās tirzniecības politikas procesos, kas skar arī Latviju, izdarot secinājumus un izvirzot priekšlikumus administrēšanas procesa pilnveidošanai.
Lai sasniegtu darbā izvirzīto mērķi ir noteikti uzdevumi:
aplūkot muitas maksājumu reglamentējošo likumdošanu;
izpētīt muitas darbu muitas maksājumu administrēšanā;
analizēt muitas maksājumu iekasēšanas dinamiku.
Darbā tiek izmantoti Galvenās muitas pārvaldes nepublicētie dati, mācību literatūra, izdotie likumdošanas akti, kā arī internetā publicētie materiāli.
1. NODOKĻU SISTĒMA EIROPAS SAVIENĪBĀ
Eiropas Savienība šobrīd ir spilgtākais starptautiskās ekonomiskās integrācijas piemērs. Šī integrācija ir daļa no mūsdienu starptautisko ekonomisko attiecību sistēmas.
Eiropas Savienības viens no pamatiem ir Muitas ūnija. Tajā kopīgi tiek regulēti ārējās tirdzniecības jautājumi ne tikai, lai uzraudzītu nodokļus un nodevas, bet arī lai kontrolētu vides aizsardzības pasākumus, antidempinga, patērētāju un ražotāju aizsardzības un citus pasākumu.
Visciešāk ar ekonomikas funkcionēšanu ir saistīta brīva tirgus ekonomikas principa ievērošana. Eiropas Savienības ekonomika arī veidojas un funkcionē kā brīva tirgus sistēma – ekonomiskā sistēma, kurā resursu sadales un ražošanas lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz cenām, kas veidojas brīvprātīgās maiņas rezultātā starp ražotājiem, patērētājiem un ražošanas faktoru īpašniekiem.
Mūsdienu Eiropas Savienībā ekonomikas regulēšana notiek ne tikai vienas valsts, bet visas Savienības līmenī. Muitas ūnija vēsturiski tika izveidota ar mērķi, lai atceltu jebkura veida tarifus un ievedamo preču kvantitatīvos ierobežojumus starp dalībvalstīm. Starp visām valstīm darbojas kopīgi muitas tarifi ar trešajām valstīm un ir izstrādāta vienota tirdzniecības politika attiecībā pret trešajām valstīm.…
