Diplomdarbs
Uzņēmējdarbība un tiesības
Tiesības
Morālā kaitējuma kompensācija civiltiesībās un tās proble...-
Morālā kaitējuma kompensācija civiltiesībās un tās problemātika
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 2 | |
1. | Morālais kaitējums un morāle | 7 |
1.1. | Morāle, tās jēdziens | 7 |
1.1.1. | Morāles saistība ar morālo kaitējumu | 8 |
1.2. | Morālā kaitējuma jēdziens un tā problemātika jēdziena definējuma izveidošanā | 9 |
1.3. | Morālā kaitējuma noteicošie normatīvie akti un to attīstības tendences Eiropas Savienības ietvaros | 14 |
1.4. | Morālais kaitējums citu valstu pieredzē un to salīdzinošais apskats ar Latvijas morālo kaitējuma institūtu | 18 |
1.4.1. | Morālais kaitējums privātpersonu tiesībās | 22 |
1.4.2. | Morālais kaitējums publisku personu tiesībās | 24 |
2. | Aizskāruma veidi un tās problēmas | 35 |
2.1. | Gods un cieņa | 38 |
2.2. | Tiesību aizskārumi saistībā ar nelikumīgu (nepamatoto) apcietināšanu un brīvības atņemšanu vai ie¬robežošanu | 41 |
2.3. | Nodarīto miesas bojājumu, kas izraisa izķēmojumus un dzimumrakstura tiesību aizskārumi | 43 |
2.5. | Dažādi citi tiesību aizskārumi | 46 |
3. | Morālā kaitējuma kompensācijas veidi | 47 |
3.1. | Atsaukuma tiesībinstitūts | 51 |
4. | Morālā kaitējuma atlīdzināšana un tās problēmas, risinot un nosakot kompensācijas apmēru | 56 |
4.1. | Morālā kaitējuma atlīdzības novērtēšanas kritēriji | 56 |
4.2. | Materiāla zaudējumu atlīdzība | 62 |
Secinājumi un priekšlikumi | 67 | |
Anotācija | 76 | |
Annotation | 77 | |
Анотация | 78 | |
Izmantoto avotu un literatūras saraksts | 79 | |
PIELIKUMS | 90 | |
Prasības pietiekuma paraugs | 91 |
Maģistra tēma ir „Morālā kaitējuma kompensācija civiltiesībās un tās problemātika”. Personiskā aizskāruma rezultātā personai var rasties morālais jeb personisko nematisko tiesību aizskārumu kaitējums. Latvijas Republikas Civillikumā ir reglamentēta civiltiesiskā atbildība morālā aizskārumu dēļ. Lai gan ikdienā, gan arī likumdošanas aktos termins „morālais kaitējums” ir ienācis lēnām, tiesu praksē uz šodienu ir novērojams, ka prasības pēc morālā kaitējuma kompensēšanas manāmi iedzīvojas. Latvijā jau pirmajā gadā, kad Civillikumā tika reglamentēta un paredzēta civiltiesiskā atbildība par nodarīto morālo kaitējumu, tiesās izskatītas 22 civillietas, kur tika celtas prasības goda un cieņas aizskaršanas gadījumos (no tām divās civillietās prasītājs bija juridiska persona).1 Tiesu prakse ar katru gadu morālā kaitējuma kompensēšanā attīstās. Kā spilgtu piemēru var minēt spēcīgu tiesu precedentu Latvijas tiesu sistēmas vēsturē Rīgas apgabaltiesas pieņemto spriedumu par to, ka valstij ir jāmaksā Latvijas Televīzijas žurnālistei Ilzei Jaunalksnei 100 000 Ls par viņai nodarīto morālo kaitējumu saistībā ar noklausīto telefonsarunu publiskošanu, tādā veidā aizskarot privāto dzīvi.2
Jaunākie statistikas dati par 2007.gada 1.pusgadā civiltiesiskajā kārtībā izskatītajām lietām par prasījumiem personisku aizskārumu dēļ liecina, ka pirmajā instancē izskatītas 15 lietas3, apelācijas kārtībā izskatītas 9 lietas. Valsts nodevās samaksāti 1555 lati. 4 (Tabulāro skatījumu pievienoju pielikumā 94.-95 lpp.) Tomēr Latvijas tiesu prakse jautājumā par morālo kaitējumu nav vienveidīga, tajā pastāv pretrunas un nepilnības, kuras darbā tiek aplūkotas. Piemēram, tiek atzīts, ka juridiskai personai ir tiesības celt prasību par goda un cieņas aizskārumu, tomēr tajā pašā laikā šāds tiesas secinājums ir pretrunā tiesas izstrādātajai goda un cieņas definīcijai. Bieži vien spriedumos trūkst motivācijas, pārsvarā tas ir attiecināms uz mantiskās kompensācijas noteikšanu. Spriedumos ir atsauces uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas izstrādātajām vadlīnijām, tomēr nereti tās tiek piemērotas formāli, pilnībā neizanalizējot lietas apstākļus.
Jauno normu ne tik straujā iedzīvošanās ir saistāma ar tāda veida problēmām, kā morālā kaitējuma kompensācijas apmēra robežu noteikšana, kas vēl ir attīstības līmenī un visai nenoteikta. Neapšaubāmi, ka mantiska rakstura kaitējums, piemēram, zaudējumi, ir saprotama un viegli iztiesājama lieta. Taču pāridarījums godam un cieņai, citas morālās un fiziskās neērtības mūsu sabiedrībā vēl ir apgūstama vērtība. Šaubu nav, garīgās vērtības noteikti ir atzīstamas par pārākām nekā mantiskās lietas.
Sākotnēji Latvijas Republikas Civillikumā netika reglamentēta atbildība par nodarīto morālo kaitējumu, taču 1992.gadā tika izdarīti grozījumi, kuru rezultātā tika paredzēta civiltiesiska atbildība par personai nodarīto morālo kaitējumu. Taču ar to nepietika, jo Latvijas Republikas likumdošanas akti nepazina morālo kaitējumu un aizsargāja personu tikai izņēmuma gadījumos, kad to tieši paredzēja, piemēram, Civillikuma 79.1.,2352., 2352.1.,2353.panti un citi. 2006.gada 26.janvārī Saeima pieņēma un Valsts prezidents 2006.gada 9.februārī izsludināja likumu, ar kuru visbeidzot tika izdarīti radikālāki grozījumi morālā kaitējuma institūta noteikšanai. Civillikuma 1635.pantā tagad ir morālā kaitējuma definīcija.…
Maģistra darbs „Morālā kaitējuma kompensācija civiltiesībās un tās problemātika” apskata morālā kaitējuma regulējumu Latvijas civiltiesībās, citu valstu praksē, kā arī pēta tiesu prakses materiālus attiecībā par tēmu. Darba mērķis ir izpētīt morālā kaitējuma un tā kompensācijas problemātiku kā normatīvajos aktos, tā praktiskajā darbībā. Mērķis tiek realizēts, veicot uzdevumus, attiecīgi pēc kuriem ir izveidota darba struktūra. Darbs sastāv no ievada, piecām nodaļām, vairākām apakšnodaļām, nobeiguma, anotācijām un pielikuma. Darba pirmā nodaļā sniedz morālā kaitējuma teorētisko apskatu, kur autore arī aplūko jēdzienu „morāle” un „morālais kaitējums” definīcijas, to regulējumu un problemātiku. Darba otrajā nodaļā ir aplūkota aizskāruma nodibināšana un tā veidi. Nodaļā runāts arī par godu un cieņu aizskarošu ziņu attiecināšanu uz personu un citiem aizskāruma veidiem kā teorijā, tā arī tiesu praksē. Analizēti ziņu izplatīšanas veidi, kā arī to atbilstība vai neatbilstība patiesībai. Trešajā nodaļā autore aplūko kompensācijas veidus un to nozīmi lietu iztiesāšanā, aplūko jautājumu par aizskarošu ziņu atsaukšanas iespējām, kā arī materiālo un nemateriālo kompesāciju par morālo kaitējumu. Darba ceturtajā nodaļā autore analizē atbildību par personisko aizskāruma atlīdzināšanu. Tiek aplūkoti arī jautājumi morālā kaitējuma atlīdzības novērtēšanas kritērijiem, kā arī par zaudējumu atlīdzību, tā apmēra noteikšanu un risinājumiem. Maģistra darba secinājumi tiek izdarīti, pamatojoties uz augstāk aplūkotajās nodaļās veikto teorijas un tiesu prakses izpēti.
- Civiltiesības
- Morālā kaitējuma kompensācija civiltiesībās un tās problemātika
- Romiešu civiltiesības
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Personas goda un cieņas krimināltiesiskā aizsardzība
Diplomdarbs augstskolai73
Novērtēts! -
Dzimumnoziegumi Latvijas kriminālajā likumdošanā
Diplomdarbs augstskolai88
Novērtēts! -
Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā
Diplomdarbs augstskolai58
-
Vienlīdzības principa nodrošinājums darba tiesību jomā
Diplomdarbs augstskolai87
Novērtēts! -
Maksātnespējas pieteikums, tā veidi un sekas
Diplomdarbs augstskolai85
Novērtēts!