Latvija var lepoties ar saviem mežiem, kuru kopplatība ir sasniegusi 45% no kopējās valsts teritorijas. Mežam Latvijā ir liela finansiālā un rekreatīvā vērtība. Meža nozare ir lielākā eksporta nozare valstī, un pēdējos gados veido vairāk kā 30% no Latvijas kopējās eksporta vērtības.
Katru gadu tiek nocirsts mazāk koksnes nekā pieaug, un tas tiek panākts ar mērķtiecīgu darbību mežā. Viens šādas darbības virzieniem ir meža atjaunošana.
Meža dabiskā atjaunošana ir lētākais un videi draudzīgākais meža atjaunošanas veids. 2004. gadā Latvijā dabiski atjaunoti 68% izcirtumu. Privātie meža īpašnieki savus izcirtumus visbiežāk atstāj dabiskajai atjaunošanai. Mežu platība Latvijā no 1935. līdz 205. gadam palielinājusies 1,7 reizes, un tas noticis galvenokārt meža dabiskās atjaunošanās rezultātā, aizaugot lauksaimniecībā neizmantojamām zemēm.
Dabiskajai atjaunošanai ir vairākas priekšrocības un trūkumi. Tā ir lētākais un videi draudzīgākais meža atjaunošanās veids, bet koksnes pieaugums šādās mežaudzēs ir mazāks, kā arī saimniecisko gatavību mežaudzes sasniedz vēlāk nekā mākslīgi ierīkotās mežaudzes.
Šajā darbā pētīju priedes dabisko atjaunošanos šaurajās kailcirtēs mētrāja augšanas apstākļu tipā. Ievācu datus par kociņu augstumu, sakņu kakla caurmēru, kociņu veselības stāvokli, kā arī pēdējo trīs gadu ikgadējo pieaugumu. Veicu iegūto datu analīzi un izdarīju secinājumus.
Lai izaudzētu produktīvu mežaudzi ir jāņem vērā trīs priekšnosacījumi:
1.zinātniski pamatota un mežsaimnieciski izdevīga atjaunošanas veida izvēle;
2.augšanas apstākļu tipam vispiemērotāko sugu atjaunošana
3.savlaicīgi uzsāktas un regulāri veiktas sastāva kopšanas cirtes [19].
Lai izvēlētos meža atjaunošanas veidu – dabisko vai mākslīgo – meža īpašniekam jāizvērtē ne tikai konkrētajiem augšanas apstākļiem vispiemērotāko koku sugu atjaunošana, bet arī jānoformulē meža audzēšanas mērķis, kā arī jāapsver finansiālās iespējas[25].
Dabiskās atjaunošanas priekšrocības:
iespējams panākt dabai tuvu mežaudžu veidošanos, jo dabiskā atjaunošanās notiek ar sugām, kas jau ir ilgstoši pielāgojušās tādiem augšanas apstākļiem;
panākama mistrotu mežaudžu veidošanās, kas ir viens no galvenajiem ekoloģiskās mežsaimniecības vadmotīviem;
sekmīgas pirmsatjaunošanās gadījumā izslēgti jebkādi meža audzēšanas laika zudumi;
ja notiek sekmīga dabiskā atjaunošanās, paaugstinās koku izlases iespēja dabiskajā procesā un ar kopšanas cirtēm, iedzimtības ziņā veidojas augstvērtīgas mežaudzes;
ietaupās izdevumi par sēklām, stādmateriālu, kultūru ierīkošanu, aizsardzības un kopšanas izmaksas, kas nereti ir noteicošais faktors atjaunošanas veida izvēlē;
labi tiek izmantota un saglabāta augsnes auglība, jo notiek strauja humusa mineralizēšanās;
augsne mazāk sablīvējas un aizzeļ salīdzinājumā ar izcirtumiem, kurus sāk apmežot otrajā vai trešajā gadā pēc kailcirtes [19];
Dabiskās atjaunošanas trūkumi un grūtības izpaužas šādi:
ne vienmēr iespējama saimnieciski vēlamās koku sugas ātra un kvalitatīva atjaunošana;
nereti nepieciešama intensīva un bieža jaunaudžu sastāva kopšana, kas jau uzsākama ļoti agri [21];
ja dabiskā atjaunošanās ir noritējusi nepilnīgi ir nepieciešama papildināšana, kas krietni paaugstina izmaksas;
atjaunojoties dažādām sugām ilgākā laika periodā, veidojas nevienmērīgas uzbūves un slēguma mežaudzes, kas apgrūtina egles un priedes kvalitatīvu resno sortimentu iegūšanu;
pasliktinās koku atzarošanās, veidojas resni zari un nevienmērīga platuma gadskārtas [19].
Dažviet produktīvu un stabilu mežaudzi var veidot, kombinējot dabisko un mākslīgo atjaunošanu kopā, ar ko tiek panākta arī līdzekļu ekonomija [24].…
