Meža aizsardzības un izmantošanas tiesiskais regulējums

Diplomdarba tēma ir „Meža aizsardzības un izmatošanas tiesiskais regulējums”.
Mežs ir nacionālā valsts bagātība, kura saglabājama un vairojama, lai apmierinātu sabiedrības ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās vajadzības. Meži Latvijā aizņem 2961222 hektārus lielu platību. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, Latvija pieskaitāma pie mežiem bagātām valstīm, jo Eiropā meži vidēji aizņem 33% no sauszemes teritorijas.
Mežam kā dabas veidojumam piemīt komplicēts, bet precīzi darbojošs pašregulācijas mehānisms. Mežs un tā produkcija ir nozīmīga valsts komponente.
Lai nodrošinātu meža un meža zemju ilgtspējīgu apsaimniekošanu atbilstoši starptautiskajām saistībām, 1996.gadā tika uzsākta Latvijas meža politikas izstrāde, kas noteiktu optimālas attiecības starp mežu un sabiedrību jaunajos, politiski ekonomiskajos apstākļos. Izstrādāto Latvijas meža politiku 1998.gada 28.aprīlī akceptēja Latvijas Republikas Ministru kabinets.
Mežs aug lēnām. Tāpēc attieksmei pret to jābūt gudrai, zinātniski pamatotai, jo pieļautās kļūdas labot var tikai ilgstošā periodā. To saprotot, meža liktenis nav vienaldzīgs visai sabiedrībai.
Pēdējos 30 gados mežu aizsardzība ir nokļuvusi sabiedrības uzmanības lokā un tā ir kļuvusi jau par visas pasaules problēmu, jo mūsdienās mežu resursi strauji samazinās, kas var negatīvi ietekmēt dzīvības pastāvēšanu uz zemes. Mežs ir gaisa filtrs un galvenais skābekļa ražotājs. Meži spēj produktīvi izmantot ogļskābo gāzi, ko atmosfērā izvada ne tikai rūpnīcas, bet arī transporta līdzekļi, tāpēc mežu resursu samazināšana ir ekoloģiski bīstama. Mežu resursu nozīmīgums ir saistīts arī ar to, ka nemitīgi pieaug vajadzības pēc koksnes tautsaimniecības sfērā, tādejādi ir nepieciešama mežu bagātības vairošana, kā arī racionālā tā izmantošana. Meža nozares produkcijas loma valsts ekonomikā arvien pieaug.…