Pētījuma aktualitāte: Gan starptautiskajās, gan nacionālajās tiesību normās personai ar garīgās veselības problēmām (sevišķi, ja personas psihiskā veselība ir pamats invaliditātes noteikšanā) piemīt pamattiesību apjoms, kas savukārt var radīt pretrunas ar atbrīvošanu no soda izvērtēšanu vienlīdzīgā situācijā, ja šādu noziegumu izdarījusi persona, kurai nav psihiskas saslimšanas. Par temata aktualitāti liecina arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas atzinums, ka Latvijas tiesas lēmumi par medicīniska rakstura piespiedu līdzekli ir deklaratīva rakstura un nenosaka to izpildīšanas kārtību. Kā arī dažādu nacionālo institūciju atzinumi liecina par sistēmisko izmaiņu nepieciešamību medicīniska rakstura piespiedu regulējumā, starpdisciplināras sadarbības ieviešanu, lai sasniegtu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa virsmērķi – sabiedrības drošību un nodarījumu izdarījušās personas resocializāciju.
Pētījuma mērķis: analizējot medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu tiesiskos aspektus, konstatēt tiesiskās problēmas, un sniegt priekšlikumus tiesiskā regulējuma pilnveidošanai.
Pētījuma jautājums: Vai medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa tiesiskā regulējumā pastāv nepilnības?
Atslēgas vārdi: medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi, piemērošana, izpilde, psihiska saslimšana, garīga saslimšana, rīcībspēja, kriminālprocess.
Maģistra darba apjoms ir 64 lappuses. Maģistra darbs sastāv no četrām nodaļām, secinājumu un priekšlikumu daļas un izmantotās literatūras un informācijas avotu saraksta. Darbs satur 89 izmantotās literatūras un informācijas avotus.
…