Darba mērķis – izpētīt konkurētspējas problēmas mazā mēbeļu ražošanas uzņēmumā, tā rezultātā atklāt pozitīvo un trūkumus tās darbībā, kā arī izstrādāt priekšlikumus maza mēbeļu ražošanas uzņēmuma konkurētspējas uzlabošanai.
Darba ievads satur informāciju par darba tēmas aktualitāti, kā arī ietver darba mērķus un izmantojamās metodes.
Darbā ir trīs nodaļas, katrā no tām ir apakšnodaļas, kurās analizēts konkurētspējas procesa palielināšanas vispārējs raksturojums, mazo mēbeļu ražošanas uzņēmumu un to konkurētspējas palielināšanas procesa raksturojums, Latvijai integrējoties Eiropas Savienības kopējā tirgū.
Darba noslēgumā apkopoti analīžu rezultāti, tādējādi sasniedzot pētījumu mērķi.
Šis diplomdarbs var būt noderīgs gan konkurētspējas procesa palielināšanas teorijā (kā savdabīga konkurētspējas objekta analīze), gan praksē (kā palīgs kvalitatīvai konkurētspējas analīzei mēbeļu ražošanas tirgū Latvijā).
Darbā izmantoto literatūras avotu skaits – 22.
Pasaulē ir ļoti dažādas valstis: kapitālistiskas, demokrātiskas, sociāldemokrātiskas un citas. Taču, neskatoties uz šo daudzveidību, katras valsts pamatmērķis ir tās sabiedrības labklājības celšana, un Latvija nav izņēmums.
Pēdējie statistikas dati par Latvijas ekonomikas izaugsmi liecina par attīstību nākotnē. Latvijai ir salīdzinoši labi sasniegumi vispārējā uzņēmējdarbībā. Tomēr pastāv arī izaugsmes rezerves. Līdz ar to mūsu valstij noteikti nepieciešams pārzināt uzņēmējdarbības vidi, lai veicinātu uzņēmumu attīstību. Tāpēc tai jākļūst par nopietnu un būtisku Latvijas valdības darbības jomu. Valstij jārada stabilitāte uzņēmējdarbības vidē, kas sekmētu tās tālāku ekonomisko izaugsmi un palielinātu uzņēmējdarbības lomu valsts ekonomikā.
Uzņēmējdarbības attīstība un stabilitāte ir ekonomiskās izaugsmes pamatelements. To nosaka divi aspekti. Pirmkārt – svarīgi, lai katrs uzņēmējs spētu pilnvērtīgi realizēt savas iespējas, iesaistīties tirgus procesos, nodrošināt sevi un, attiecīgi, arī sabiedrību. Otrkārt – svarīga valsts funkcija ir aizsargāt uzņēmējus dažādu risku gadījumos, kad uzņēmējs pats nespēj saglabāt savu darbību kādu ārēju faktoru dēļ, piem., gadījumā, kad vietējā tirgū parādās liels lētu importa preču daudzums.
Uzņēmējdarbības struktūru, pēc autora domām, var salīdzināt ar māju, kas tapusi ilgā laikā, toties uzbūvēta pamatīgi. Pamati ir ikvienas ēkas galvenais elements un nosaka tās stabilitāti. Uzņēmējdarbības ēkas fundamentu veido 12 gados nostiprinātais neatgriezeniskais valstiskās neatkarības process (kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas pasludināšanas 1991.gada augustā). Latvijas uzņēmēji izgājuši visas uz uzņēmējdarbības veikšanu attiecīgās pakāpes: sākotnējā iepazīšanās un attiecību veidošana un uzturēšana ar tirgus dalībniekiem.
Jāatzīmē, ka tieši uzņēmumā notiek produkcijas ražošana, kas nepieciešama patērētāju vajadzību apmierināšanai. Šeit veidojas arī saikne starp ražošanas resursiem. Uzņēmumā tiek ražota sabiedrība vajadzīga produkcija, tajā tiek pieņemti lēmumi par augstražīgas tehnikas un tehnoloģijas izmantošanu.
Taču jebkuras valsts ekonomikas mugurkauls ir mazie uzņēmumi. Tie ir nozīmīgs darba vietu avots un uzņēmējdarbības ideju augsne.
Tā kā neviens no mazajiem uzņēmumiem, t.sk. arī mazie uzņēmumi, nevar atrasties stabilā ilglaicīgā līdzsvara stāvoklī, jo dažādu valstu ekonomikā nepārtraukti notiek straujas un bieži pretrunīgas izmaiņas. Tāpēc, lai uzņēmums pastāvētu, tam ir jāattīstās.
Mazie uzņēmumi ir visjūtīgākie attiecībā pret izmaiņām uzņēmējdarbības vidē. Tie cieš pirmie, jo nespēj pretoties konkurentu ietekmei un mainīgajai tirgus situācijai. Tāpēc mūsdienu tirgus ekonomijas apstākļos izdzīvos tikai tie, kuri pareizi un kompetenti noteiks tirgus prasības, izveidos un organizēs tādas produkcijas ražošanu, kura būs pieprasīta, līdz ar to nodrošinot uzņēmuma ienesīgumu.
Kopš 1991.gada Latvijas Republikas valdība par vienu no galvenajām savas darbības prioritātēm vienmēr deklarējušas atbalstu uzņēmējdarbības veicināšanai, bet īpaši mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai. Atbilstoši valsts attīstības stratēģijas dokumentiem, mazo un vidējo uzņēmumu attīstības veicināšana ir viena no galvenajām prioritātēm valsts tālākas attīstības nodrošināšanā.
Izplatītākās valsts atbalsta izpausmes formas ir subsīdijas, preferenciālie kredīti, kredītu garantijas, nodokļu atvieglojumi utt.
Jāatzīmē ka ne vienmēr valsts atbalsts ir summa, kuru saņem uzņēmējs. Valsts atbalsta elements, resp., tīrais finansiālais ieguvums no nominālās valsts atbalsta summas, lielā mērā atkarīgs no tā, kādā veidā atbalsts tiek sniegts. Piem., preferenciālo kredītu gadījumos valsts atbalsta elements ir starpība starp tirgus kredīta procentu likmi un valsts noteikto procentu likmi, kas reizināta ar kredīta summu, bet subsīdiju/dotāciju gadījumos – visa summa, ko uzņēmējs ir saņēmis.
Tajā pat laikā valsts un mazo uzņēmumu attiecības ir īpašas. Visbiežāk valsts uzdevums ir nodrošināt iespēju, savukārt katra uzņēmuma ziņā ir saskatīt un izmantot to.
Valsts politika attiecībā pret mazajiem uzņēmumiem tiek mērķtiecīgi veidota, saskaņojot to ar uzņēmuma vajadzībām. Šobrīd jau var novērtēt vairāku reformu rezultātus (pagaidām gan vēl ne galīgos). Dažiem uzņēmumiem jau izsniegti kredīti uz atvieglotiem noteikumiem – tas ir mazo un vidējo uzņēmēju attīstības kreditēšanas programmas nopelns.
Tomēr, objektīvi vērtējot, Latvijā izveidotā mazās uzņēmējdarbības vide patlaban nespēj piedāvāt tādus nosacījumus, kas nodrošinātu visu mazo uzņēmumu mērķu un uzdevumu izpildi, tādā veidā pozitīvi ietekmējot ekonomisko attīstību. Tāpēc mazo uzņēmumu konkurētspējas nodrošināšanā joprojām ir virkne problēmu: jāuzlabo finansu resursu pieejamība visā uzņēmuma pastāvēšanas cikla laikā, nepieciešams pielāgot nodokļu sistēmu, lai tā veicinātu mazo uzņēmumu veiksmīgu darbību, iedrošinātu uzņēmējdarbības uzsākšanu, radīt labvēlīgu vidi to darbības izvēršanai un darba vietu radīšanai, kā arī atvieglotu mazo uzņēmumu veidošanu un darbības turpināšanu; kopumā radot vislabvēlīgāko vidi mazo uzņēmēju un uzņēmējdarbības nodrošināšanai, kas, protams, liek ieklausīties mazo uzņēmumu balsīs.…
