NOBEIGUMS
1. Lai plānošana būtu kvalitatīva, ir nepieciešama vispusīga, plaša un patiesa informācijas bāze par situāciju uzņēmējdarbības mikro- un makrovidē. Specifika mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir tāda, ka šāda informācija ir iegūstama tikai ar tirgus izpētes palīdzību. Tirgus izpēte ir dārgs prieks, kas MVU bieži ir daudz par dārgu. Tāpēc ir grūtības precīzi plānot uzņēmējdarbību ar nepietiekamu informāciju. Plāni var nepiepildīties un arī novest uzņēmumus uz bankrota robežas. Tāpēc bieži vien plānošana mazajos uzņēmumus notiek uz vadītāja pieredzes un intuīcijas pamata.
2. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem mērķis nozīmē arī uzņēmuma nākotni vīziju. Ar mērķu palīdzību ir iespējams uzņēmumu virzīt uz paplašināšanos un, piemēram, apgrozījuma palielinājumu vai arī uz pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu. Mazā uzņēmumā katra mērķa izvēle ir ļoti būtiska, jo nepareizas izvēles gadījumā tas var būtiski ietekmēt uzņēmuma darbību. Mazi un vidēji uzņēmumi ir ļoti neelastīgi uz katru pieļauto vadītāja kļūdu. Tāpēc laba stratēģa izvēle par uzņēmuma vadītāju ir ļoti būtiska.
3. Darbinieki visos organizatoriskajos līmeņos pēc alternatīvu analīzes pieņem dažnedažādus lēmumus. Šo lēmumu tehnoloģiskā, ekonomiskā un sociālā nozīme palielinās, jo lielākas kļūst ražotnes, dārgākas izejvielas, materiāli un darbaspēks. To neracionāla izmantošana rada ievērojamus zaudējumus.
4. Lai organizācija būt efektīva, ir obligāti jāpastāv deleģēšanai. Ir svarīgi, lai vadītājs pareizi novērtētu deleģēšanu, lai viņam būt objektīva izpratne par savu darbinieku spējām. Jāatceras arī tas, ka darbinieks deleģējot pienākumus joprojām paliek atbildīgs par šo pienākumu izpildi. Deleģēšana, ja to pielieto nepareizi, zināmā mērā ir riska faktors, taču kopumā deleģēšana spēj nodrošināt lielāku darbinieku apmierinātību ar darbu, palielina pakļauto darbinieku motivāciju un ļauj izlīdzināt darba slodzi strādājošo vidū.
5. Mazajos un vidējos uzņēmumos darbaspēks ir viens no galvenajiem resursiem darbu izpildē, tāpēc ar labi motivētiem darbiniekiem mazs uzņēmums spēj izdarīt daudz un nopelnīt ļoti labi. Ja darbinieki nav motivēti, tad darba ražīgums ir zems un nākas pieņemt darbā papildus darbiniekus, lai izpildītu visus darbus. Tas būtiski palielina uzņēmuma izmaksas.
6. Mazajos un vidējos uzņēmumos kontrole ir tik pat svarīga, kā visas pārējās vadības funkcijas. Bez kontroles nav iespējams noteikt vai uzņēmums tiek vadīts pietiekami labi un atbilstoši mērķiem. Iespējams darba un laika resursu ierobežotības dēļ tā netiek tik rūpīgi veikta, bet pārsvarā vadība diezgan labi zina, kas notiek uzņēmumā un kā darbi tiek veikti. Kontrole notiek laika gaitā un vadītājs diezgan labi pārzina, kā tiek pildīti viņa lēmumi, jo ir laba saskarsme ar darbiniekiem. Tā ir nepārtraukta kontrole un tas ir vislabākais variants, jo mazs uzņēmums nevar pieļaut lielu kļūdu rašanos.
7. Lai panāktu vēlamo efektu vadot kādu uzņēmumu vai organizāciju, vadītājam ir jālieto vara. Uzņēmuma vadīšana ir reāla varas lietošana. Vadītājam ir jāparāda saviem padotajiem, ka viņš ir galvenais un ka tieši viņa rokās ir koncentrēta visa vara – bet šajā momentā atkal rodas kāds paradokss, nav nepieciešams aizrauties ar varas koncentrēšanu un nepārtrauktu pierādīšanu, jo, ja no vadītāja puses būs nepārtraukti vērojama nepamatota, vienpusīga varas lietošana, tad tas no padoto puses var izraisīt vēlmi parādīt arī savas iespējas.
8. Katru gadu Latvijā vidēji stājas spēkā aptuveni divsimt piecdesmit jaunu likumu un trīssimt piecdesmit jaunu Ministru kabineta noteikumu. Vislielākā problēma ir pretrunīgie un sarežģītie skaidrojošie normatīvie dokumenti un instrukcijas, kuras izdod atbildīgās valsts un pašvaldību institūcijas un kuras nereti ir pretrunā ar likuma normām vai ministru kabineta normatīvajiem dokumentiem. Viens no secinājumiem ir tas, ka uzņēmējiem ir grūti atrast nepieciešamos likumus un noteikumus un saprast kā tos pielietot.
9. Vairāk nekā četrās piektdaļās uzņēmumu (82%) ir nepieciešama palīdzības, kas saistīta ar uzņēmuma augšanu un pārmaiņām. Visvairāk nepieciešama būtu konsultācija nodokļu jautājumos, kā arī padoms par tehnoloģiju un inovācijām.
10. Pašreizējās Dd misija un stratēģija nav stingri noteikta, jo nav izpētīts pašreizējais tirgus situācija un konkurence. Uzņēmums arī ne vienmēr ievēro šos mērķus un stratēģijas, jo ekonomiskā situācija un sīvā konkurence liek izstrādāt produktus, kādus piedāvā un par kuriem maksā, nevis kuri ir noteikti uzņēmuma misijā. Tomēr nedrīkst produktu kvalitāti pazemināt, jo tas var atvairīt potenciālos klientus, kuri vēlas augstas kvalitātes produktus.
…
