Cilvēka attīstība ir nepārtraukts process. Katru jaunu attīstības periodu raksturo savas īpatnības, ko nosaka galvenokārt garīgā un fiziskā attīstība, kā arī dzīves un sociālie apstākļi, audzināšana, pašaudzināšana.
Mazbērna vecums- laika posms no pirmā līdz trešajam dzīves gadam. Šajā posmā bērnam jāvelta īpaša uzmanība. Daudz laika jāvelta, lai bērnam iemācītu pieklājīgi un pareizi ēst, dzert, mazgāties, sakārtot mantas.
Īpaši svarīgi ir attīstīt bērnā runu, valodu, prātu, domāšanu, iztēli un spēju novērot, salīdzināt, veidot priekšstatus par lietām, parādībām. Sekmējama arī atmiņas attīstība.
Vērība veltāma arī uzmanības attīstībai. Šajā vecumā bērns spēj jau 10-15 minūtes kaut ko konkrētu aplūkot, novērot, klausīties, nodarboties ar iesākto.
Bērnā jāattīsta un jānostiprina pozitīva attieksme pret pieaugušajiem un citiem cilvēkiem, jācenšas panākt, lai bērni apgūtu elementāros uzvedības noteikumus, lai izprastu, ko drīkst darīt, ko nedrīkst darīt.
Bērnā jāattīsta prasme būt atbildīgam par uzdoto, iesākt pabeigto līdz galam un pārvarēt grūtības atbilstoši bērna spēkiem.
Jāsniedz priekšstatus par labo, skaisto un slikto.
Īpaši svarīga, šajā dzīves posmā, ir ģimenes mīlestība. Arī videi, kurā aug un attīstās bērns ir ļoti liela nozīme, tās izveide ir atkarīga tieši no vecākiem.
Arī man pašai ir divus gadus vecs dēliņš, tieši tādēļ es izvēlējos rakstīt par šo tēmu, jo ļoti svarīgi ir saprast savu bērniņu, izprast bērna uzvedību un viņa rīcību dažādās situācijās, arī man bērniņš ir uzsācis bērnudārza gaitas, arī man kā māmiņai ir daudz pārdzīvojumu, kad mīlulis ir jāatstāj viens jaunā vidē.
Liekas vēl vakar savu mazuli atvedāt no dzemdību nama, bet jau dzemdību atvaļinājums tuvojas beigām, jā, laiks skrien vēja spārniem un pienāk tāds brīdis, kad mazulītis jāsāk vest uz bērnudārzu, kad vecākiem jāatgriežas iepriekšējā dzīves ritmā, jāatsāk darbs, vai arī nav jāatsāk, bet jebkurā gadījumā šajā laika posmā daudzi vecāki uzdod sev jautājumu: vai bērnam apmeklēt bērnudārzu? Varbūt, ka šāds jautājums nemaz nepastāv, bērnudārzs būs jāapmeklē, taču vienalga, jau ilgi pirms šā brīža vecāki sāk satraukties un uzdot sev jautājumus: kā mūsu vienīgais un mīļotais bērns paliks bez mums nepazīstamos un jaunos apstākļos?
Mūsdienu dzīves ritmā, šajā vecumā daudzi vecāki ir spiesti sākt vest savas atvasītes uz bērnudārzu. Daži bērni adaptējas labi, bet dažiem adaptācija sagādā problēmas. Šis posms ir grūts gan pašiem bērniem gan arī viņu vecākiem, bet tas ir pārejošs, vienīgi vajag apbruņoties ar pacietību, būt saprotošiem un mīlēt savu bērnu.…
