Autors šo tēmu izvēlējās tāpēc, ka viņu interesē ekspertīzes, neatklāto noziedzīgo nodarījumu iemesli, kā arī pats process, kā tās tiek pielietotas un praktizētas pirmstiesas kriminālprocesā.
Rakstot diplomdarbu, lielu uzmanību autors pievērsa savam pētāmajam objektam – mazāk pielietojamākām ekspertīzēm pirmstiesas kriminālprocesā.
Strādājot pie darba „Mazāk populārās ekspertīzes pirmstiesas kriminālprocesā”, autors izvēlējās un nosprauda sev konkrētu mērķi: izanalizēt ekspertīžu izplatīšanu kriminālprocesā, to būtību un to pielietošanās iespējas Latvijā, kā arī noskaidrot, kāpēc dažas ekspertīzes tiek nozīmētas ļoti reti.
Diplomdarba pētnieciskā bāze ir gan Latvijas, gan ārvalstu autoru darbi, kā arī publikācijas laikrakstos un interneta resursos, normatīvajos aktos un tiesu prakses materiālos.
Pētījuma priekšmets: mazāk populārās ekspertīzes pirmstiesas kriminālprocesā.
Pētījuma metodes:
1.teorētiskās – literatūras studēšana un analīze;
2.empīriskās – prakses materiālu datu apstrāde un analīze;
3.vēsturiskā izziņas metode – kas ļaus noskaidrot ekspertīzes attīstības un pilnveidošanās gaitu;
4.salīdzinošā – ar kuras palīdzību tika salīdzinātas veicamās ekspertīzes dažādos gados.
Mērķa sasniegšanai jāveic vairāki uzdevumi:
izpētīt literatūru par ekspertīzes attīstību un pielietošanas iespējām Latvijā;
noskaidrot, kādas ekspertīzes pirmstiesas kriminālprocesā tiek veiktas visretāk;
iepazīties ar Valsts tiesu ekspertīžu biroja gada publiskajiem pārskatiem, lai izdarītu secinājumus;
noskaidrot odoroloģiskās ekspertīzes nozīmēšanas būtību, meklēšanas un izņemšanas procesu;
noskaidrot poligrāfa ekspertīzes izmantošanas un pielietošanas iespējas.
Autors atzīmē, ka ir diezgan maz (it sevišķi mūsu valsts autoru) darbu un citas literatūras par ekspertīzēm, tās nozīmēšanu un metodiku, lai gan noziedzīgo nodarījumu skaits ar katru gadu tikai pieaug un rodas arvien lielāka nepieciešamība pēc šāda veida ekspertīzēm.
1. EKSPERTĪZES NOZĪME PIRMSTIESAS UN TIESAS PROCESĀ
Lai dziļāk apgūtu to vai citu zinātni, noskaidrotu tās priekšmeta būtību, iegūtu skaidru priekšstatu par tās uzdevumiem un struktūru, nepieciešams vismaz īsumā iepazīties ar tās attīstību, izsekojot, kā tā radusies, veidojusies un nostiprinājusi, jo bez zināšanām par parādībās vēsturi nav iespējams izprast.
Veicot pirmstiesas izmeklēšanu, procesa virzītājām nākas saskarties ar apstākļiem, kuru noskaidrošanai nepieciešamas speciālas zināšanas mākslā, zinātnē, tehnikā, amatniecībā utt. Tādos gadījumos Kriminālprocesa likums1 (turpmāk tekstā KPL) dod tiesības procesa virzītājam, bet dažos gadījumos pat uzliek par pienākumu noteikt ekspertīzi. Jāpiebilst, ka ekspertīzi nosaka visos gadījumos, kad lietai nozīmīgu jautājumu noskaidrošanai ir nepieciešams speciālas zināšanas kādā no zinātnes nozarēm.…
