Kopš jaunie mediji un internets ir ienākuši mūsu ikdienā, mārketinga vide ir ievērojami
mainījusies. No vienas puses, mārketinga speciālistu iespējas reklamēt savus produktus ir
ievērojami palielinājušās. No otras puses, patērētāji ikdienā tiek pārpludināti ar arvien lielāku
mārketinga stimulu skaitu (Brassington/Pettitt 2006, 668. lpp.). Nav brīnums, ka smadzenes sāk
aizsargāties no pārspīlētas stimulācijas, izveidojot uztveres filtrus. Citādi tās nespētu apstrādāt visu
informāciju par aptuveni 2 500 līdz 5 000 reklāmas ziņojumiem, kas ietekmē ikdienā (Solomon et
al. 2009, 129. lpp.; Langner 2009, 14. lpp.). Saskaņā ar Langner (2009, 14. lpp.) eksperti saka, ka
aptuveni 75% no tērētā reklāmas budžeta, lai piesaistītu patērētāju uzmanību, ir neproporcionāli,
no kura 29 miljardu eiro, kas tiek tērēti Vācijā, aptuveni 22 miljardi eiro pazūd nepamanīti
patērētājiem. Tomēr, klasiskās kondicionēšanas mārketings vairs neliekas efektīvi ietekmēt
patērētājus. Pat varētu apgalvot, ka notiks pretējais: patērētājs apzināti mācās ignorēt noteiktas
reklāmas veidus. Šajā situācijā svarīga loma ir vīrusa mārketingam (VM). Kopā ar citiem jauniem
mārketinga virzieniem, vīrusa mārketinga mērķis ir tieši sasniegt patērētājus. Tā kā cilvēki
informāciju iegūst, komunicējot ar saviem draugiem un paziņām, mutiskais kliedziens kļuva par
vienu no ietekmīgākajiem faktoriem patērētāju lēmumu pieņemšanā (Langner 2009, 16. lpp.).
Vīrusa mārketingā tiek izmantots mutiskā kliedziens principi. Pievilcīgi ziņojumi vai produkti tiek
nodoti no patērētāja uz patērētāju, kur impersonāla reklāma tiek aizstāta ar personisku ieteikumu
vai tieši adresētu ziņojumu.…