Kas piegādā preces un pakalpojumus, tam par to ir jāsaņem samaksa. Bet tas, kurš maksā, var izmantot preces un pakalpojumus. Tomēr starptautiskos darījumos preču vai pakalpojumu un maksājumu maiņa bez šķēršļiem nav nekas pats par sevi saprotams. Un tas nav tikai tādēļ, ka tirdzniecības un apmaksas attiecības pašas par sevi ir sarežģītas tehniskas problēmas. Tāpat nav vienkārši nodrošināt garantijas, lai tiktu veikts saskaņotais maksājums vai tiktu piegādāta prece.
Eksporta - importa operāciju veikšana ir saistīta ar noteiktiem riskiem gan eksportētājam, gan importētājam. Bieži eksportētājam ir jāpiedāvā importētājam plašas garantijas par savu spēju pildīt finansu saistības, bet eksportētājam ir svarīgi zināt, ka arī importētājs varēs tās pildīt, t.i., veikt samaksu. Pats svarīgākais pircējam – piegādes termiņu un nosacījumu ievērošana. Savukārt pārdevējs pirmkārt ir ieinteresēts savlaicīgā apmaksas veikšanā. Un firmām, kuras darbojas kā starpnieki, ir jānodarbojas uzreiz ar divām darījuma pusēm.
Līgums, kurš ir noslēgts partneru starpā valsts iekšienē, parasti nodrošina pietiekamu garantiju tam, ka tiks veikta samaksa vai pakalpojums. Tā kā tādas operācijas ir pakļautas attiecīgās valsts likumdošanai, tad partnera firmas maksātspēju un saimniecisko darbību ir iespējams viegli pārbaudīt. Iespējamie procesi un piespiedu darbības tiek realizētas ar vietējās tiesas palīdzību. Tādēļ valsts iekšienē lielākajā daļā gadījumu piegādes notiek pēc «atvērta rēķina»: pārdevējs izraksta faktūrrēķinu tikai pēc tam, kad viņš ir piegādājis preci vai sniedzis pakalpojumu.
Attiecībās ar maz pazīstamiem ārzemju partneriem līgums par pirkšanu – pārdošanu vai līgums par darbu veikšanu vai pakalpojumu sniegšanu ne vienmēr ir uzticams un ilgstošs pamats, kā tas ir operācijām valsts iekšienē. Vienkāršs līgums ar ārzemju darījumu partneriem nodrošina pietiekošu garantiju tikai tad, kad starp darījumu pusēm jau sen pastāv uzticamas attiecības vai, piemēram, savstarpēja finansiāla atkarība.…