Cilvēka uzturs praktiski nav iedomājams bez maizes lietošanas, kas ir viena no uztura pamatbāzēm. Kā liecina 2002. gadā veiktā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu iedzīvotāju aptaujas par augļu, dārzeņu, maizes un zivju patēriņu uzturā pētījuma (The Norbagreen 2002 study) dati, no pētījumā iekļautajām Baltijas un Ziemeļeiropas valstīm, nevienā maizes lietotāju skaits nav mazāks par 99% no aptaujātajiem respondentiem. Izņēmums bija Īslande, kur maizi nelieto 2% iedzīvotāji. [1] Jāņem vērā, ka veselīgs un sabalansēts uzturs ir viens no veselīga dzīvesveida pamatnoteikumiem, jo veselīgs uzturs ļauj izvairīties no dažādām hroniskām saslimšanām, piemēram, sirds un asinsvadu slimībām, diabēta un citām hroniskām slimībām.[2, 3] Veselīgu uzturu, kā vienu no mērķiem, ar kuru palīdzību ir iespējams sasniegt katra indivīda veselības optimālās iespējas, uzsver arī Pasaules Veselības organizācija (turpmāk tekstā – PVO) savā koncepcijā ‘’Veselību visiem 21. gadsimtā’’ un citos dokumentos, kas uzsver dažādu institūciju sadarbību veselības veicināšanas jautājumos. [4, 5]
Lai rosinātu iedzīvotājus būt aktīvākiem veselīga uztura izvēlē un informētībā, Eiropas Kopienu komisija 2005. gadā izdeva Zaļo grāmatu ‘’Veselīga uztura un fiziskās aktivitātes veicināšana – liekā svara, aptaukošanās un hronisko slimību profilakse Eiropas mērogā’’, kurā ir uzsvērtas dažādās pieejas veselīga uztura popularizēšanai gan bērniem un jauniešiem, gan darbavietās īpašu uzmanību pievēršot patērētāju izglītošanai un vienādas pieejamības nodrošināšanai visiem sociālekonomiskajiem slāņiem. [6]
Balstoties uz ‘’Zaļās grāmatas’’ nostādnēm, Eiropas Kopienu komisija 2007. gadā izstrādāja arī Eiropas stratēģiju uztura, liekā svara un aptaukošanās izraisīto seku novēršanai, kas tika deklarēta ‘’Baltajā grāmatā’’. Šajā dokumentā tiek uzsvērts, ka pasākumus un programmas veselīga uztura izvēlei nepieciešams veidot ne tikai starptautiskā un valsts līmenī, bet arī pašvaldību līmenī, iesaistot gan nevalstiskās organizācijas, gan pārtikas ražotājus un privāto sektoru. Kā svarīgākie uzdevumi veselīga uztura izvēles veicināšanā tiek uzsvērti patērētāju informēšana, veselīga uztura pieejamības uzlabošana bērniem un jauniešiem, kā arī valsts stratēģijas izveide. [7]
Latvijā, balstoties uz iepriekšminētajām stratēģijām, veselīga dzīves veida, tostarp – uztura, veicināšana un atbalsts ir ietverta 2001. gadā izveidotajā ‘’Sabiedrības veselības stratēģijā’’. Galvenais mērķis, uz kuru virzīties, ir veselīgāka dzīvesveida popularizēšana un uzlabošana. Lai to nodrošinātu, stratēģija paredz būtiski palielināt veselīgas un drošas pārtikas pieejamību, īpašu uzmanību pievēršot vietējo pārtikas ražotāju izmantošanai. [8]
Pētījumi Latvijā rāda, ka vidējais uzņemtais enerģijas daudzums ar taukiem Latvijā ir 43% no kopējā uzņemtā enerģijas daudzuma, kas stipri pārsniedz starptautiskās rekomendācijas, kurās ieteiktais daudzums ir no 15% līdz 30%. Savukārt vidējais uzņemto ogļhidrātu īpatsvars ir 42%, kas savukārt būtiski zemāks par rekomendēto, jo pēc uztura zinātnieku ieteikumiem ar ogļhidrātiem būtu jāuzņem 50 – 60% no dienā uzņemtā enerģijas daudzuma. [8, 9, 10] Vēl jāpiemin, ka šie dati korelē ar augstu asinsrites sistēmas slimību un audzēju izplatību Latvijā. Ņemot vērā šos datus, viens no Sabiedrības veselības stratēģijas izvirzītajiem mērķiem ir aizstāt uzturu, kas satur daudz taukus, ar produktiem, kuros būtu daudz ogļhidrātu un šķiedrvielu. Viens no šādiem produktiem ir maize [8, 9]
Tā kā Latvijā lietotā rupjmaize un saldskābmaize ir raksturīga šim reģionam un tās sastāvs un īpašības stipri atšķirās no citviet Eiropā un pasaulē lietotās ‘’brūnās’’ un ‘’melnās’’ maizes, šajā darbā netiek pētīti rupjmaizes un saldskābmaizes lietošanas paradumi. Turklāt Latvijā līdz šim nav veikti pētījumi par rupjmaizes un saldskābmaizes uzturvērtību un ietekmi uz veselību, kā arī lietošanas pozitīvajiem vai negatīvajiem aspektiem. Tādēļ šajā bakalaura darbā tiek pētīti tikai baltmaizes, graudu un kliju maizes lietošanas paradumi.
Arī Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas pasūtītā pētījuma "Latvijā ražotās pārtikas produkcijas kvalitātes rādītāju salīdzinājums ar ārzemju produkciju" autori uzsver, ka ārvalstīs izplatītākā ir baltmaizes, graudu un kliju maize, tikai atsevišķās valstīs populārākā maize satur rudzu miltus. Pēc šī pētījuma datiem arī Latvijas tirgū izplatītākā ir baltmaize un dažādas graudu maizes. [11]…
