Valsts pamatizglītības standartā ir teikts, ka katrs skolēns ir unikāla būtne ar atšķirīgām interesēm, spējām, temperamentu, veselību un tikai sev raksturīgu mācīšanās stilu. Visiem skolēniem, arī bērniem ar īpašām vajadzībām ir garantēta iespēja iegūt vienādu pamatizglītību neatkarīgi no viņu etniskās, sociālās, reliģiskās pārliecības.
Pēdējo gadu laikā arvien palielinās izpratne, ka gan atsevišķu personu, gan sabiedrības attīstību nosaka izglītība, un tā atkarīga kā no mācīšanas, tā arī mācīšanās kvalitātes. Atsevišķu personu un sabiedrības vajadzības vieno nepieciešamība attīstīt cilvēkus, kas prot mācīties patstāvīgi un visu mūžu, audzināt skolēnus, kuri prot novērtēt mācīšanās sagādātās iespējas, vēlas mācīties patstāvīgi un kuriem piemīt apņēmība, mērķa apziņa un pašcieņa.
Taču pēdējā laikā pusaudžu vecuma skolēnu ar viegliem garīgās attīstības traucējumiem vidū tiek novērots mācīšanās motivācijas trūkums. Tāpēc svarīgi noskaidrot, kāpēc pusaudžu vecumā skolēniem ar viegliem garīgās attīstības traucējumiem samazinās mācīšanās motivācija. Tā kā bakalaura darba autore strādā speciālajā internātpamatskolā bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem un bieži nākas saskarties ar mācīšanās motivācijas trūkumu skolēnu vidū. Tas arī noteica bakalaura darba tēmas izvēli: „Mācīšanās motivācijas veidošanās pusaudžiem ar viegliem garīgās attīstības traucējumiem”.…